Spītnieku audzināšana
Nemaz ne aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām, bet tepat Miervaldes blakus pagastā reiz dzīvoja Sešinieks. Dzīvoja, kā jau parastam Sešiniekam pieklājas, slepus no sievas ieraujot savu šņabīti un pilnīgi atklāti kašķējoties ar nāburgiem, kuri bezkaunīgā kārtā nebeidza izmantot servitūta ceļu, lai cik draņķīgā nekārtībā Sešinieks to neturētu. Tā tas būtu turpinājies mūžīgi mūžos un āmen, ja vien Sešinieku savā sarakstā nebūtu paaicinājis pats Lielais.
Lai nu kam, bet Lielajam pretī runāt nebija pieņemts – no pārliecināta komunista viņš bija šķīstījies caur daudzām partijām, tostarp pašdibinātu veidojumu, kamēr nonācis līdz Arāju un ecētāju partijai, kur bariņš veco komunistu ar gavilēm Lielo uzņēma par savējo.
Lielais tāpat kā Cēzars spēja vienlaikus darīt vairākus darbus – bīdīt šurpu turpu zāles pļāvēju savā brīvdienu viesu namā, kalt priekšvēlēšanu plānus par biežāku rēgošanos TV sižetos un uzklausīt parteigenosses Sešinieka žēlabu par kaimiņa rīcību, kuru pašvaldības policija atzinusi par likumīgu, savukārt Sešinieka rīcību – par noziedzīgu. Kā svētais Sešinieks lai izdzīvo tik ļaunā pasaulē?
Lielais acumirklī atcerējās partijas priekšvēlēšanu programmā ierakstīto: solidaritāte nepieciešama tiem, kuri paši nevar aizstāvēt savas tiesības.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv