Starp vilkiem
Frīda psiholoģes IVETAS KREIŠMANES dzīvē nav pirmais suns – kopš bērnības laukos tie, starp citu, tikai vilki, kopā ar ģimeni bijuši vienmēr, izņemot neilgo laikposmu, kas Ivetas dzīvē saistījās ar pilsētu. Uz jautājumu, kāpēc tieši šī šķirne, Frīdas saimniece, nedaudz padomājot, pieļauj, ka laikam viņai pašai ir vilka dvēsele, iespējams, tāpēc nevarot ne iedomāties sev blakus citu suni. Vēl vienīgi labradori patīkot. Bet, tā kā lauku mājā vajadzīgs sargs, vilks, viņasprāt, ir vispiemērotākais. Frīdai šajā ziņā varot droši uzticēties.
Saka, vilks ir gudrs suns. Kāda ir Frīda?
Vilkam vajag, lai saimnieks ir stingrs, stipra ķepa, kā bara vadonis, kuram suns var sekot. Ar Frīdu man gāja grūti. Likās, ka vairāk vajadzīgs suns draugs. Kad gājām uz suņu skolu, trenere teica, ka šis suns esot ļoti gudrs, bet saimniecei gan ejot grūti. Arī daktere novērtēja, ka Frīdai, hiperaktīvai vilcenītei, vajag stingru roku. Bet, lai gan starp vilkiem vienmēr esmu dzīvojusi, atbildība to audzināšanā vairāk tika dalīta ar vecākiem, bara vadonis es nebiju. Liekas, ka tajos laikos arī suņi bija citādāki, daudzi sēdēja pie ķēdes. Frīda ir pilnīgi brīvas gribas suns, kura arī apzinās savas tiesības.
Pēc profesijas esat psiholoģe. Vai zināšanas šajā jomā attiecībā uz savu suni nepielietojat?
Kamēr man ir Frīda, esmu ļoti mācījusies, daudz piedomājusi, kā ar šo suni veidot attiecības, un šajā ziņā neiedomājams palīgs man bija suņu skolotāja. Noder visi skoliņā dotie padomi un grāmatās izlasītais par suņu audzēšanu. Ir daudzas lietas, ko sevī esmu mainījusi. Piemēram, ja vēl taisos pagulēt, vilcenīte nosēžas pie gultas, uzliek galvu uz gultas malas un ar skatienu hipnotizē, nepārprotami jautājot, vai tiešām tev vēl jāguļ. Nedaudz iepauzējot, beidzot ceļos, lai vestu Frīdu ārā, un man, vadonim, pa durvīm neapšaubāmi pienākas iziet pirmajai. Vairs nelaižu viņu pa priekšu.
Suņi vienmēr cenšas nostāties cilvēkam priekšā?
Viņiem saimnieks jāsargā. Arī Frīda ir sargsuns. Apkārt mūsu mājai dzīvo dažādi meža zvēri – stirnas, āpši, lapsas. Kad ejam pastaigāties, Frīda, kā jau suns, uzņem pēdas, un gadās, ka ierauga arī pašu zvēru. Aizdzen to līdz mežmalai un skrien atpakaļ pie manis. Acīmredzot manā tuvumā pastāv kaut kādas tikai viņai zināmas robežas, aiz kurām, viņasprāt, varu būt drošībā. Tas ir ļoti interesanti.
FRĪDA FOTOSESIJĀ AR ĢIMENI. Uģa Brālēna foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv