Stāvēt sardzē par svarīgāko

Uzrunājot zemessargus un pasākuma viesus, bataljona komandieris pulkvežleitnants DMITRIJS OREŠKINS uzsvēra, ka bataljons vienmēr ir atainojis laikmetu, cik vien tas bijis labs vai slikts, iedalot līdzšinējo pastāvēšanu trijos laikmetos. «Sākumā bija agrīnais, kad tikko kā atjaunojusies Latvijas valsts. 1991. gada 15. oktobrī, kad nekā nav, valsts bruņotie spēki tiek dibināti no nulles, un tālaika bataljona komandieris pulkvedis Gackis raksta rajona padomei lūgumu izsniegt mēbeles un piešķirt telpas un transportu. Visiem vēl svaigā atmiņā janvāra barikādes, un cilvēki ar degsmi nāk un piesakās dienestā, lai ieviestu valstī kārtību, jo laiki ir trauksmaini, it sevišķi deviņdesmito gadu sākums, un metodes situācijas risināšanai arī bieži vien ir drakoniskas. Ne bez Zemessardzes palīdzības un iesaistes Valmiera kļūst visā Latvijā slavena ar to, ka, piemēram, šeit, kā runā, neesot bijis reketa. Katram laikmetam arī raksturīgi savi stereotipi, kas rodas dažu neveiksmīgu piemēru gadījumā. Viens no tiem deviņdesmito gadu vidū, ka zemessargs vispirms šauj un pēc tam uzdod jautājumu, un bija jāpaiet laikam, lai no tā tiktu vaļā.

Sekoja nākamais laikmets. Lielākajai daļai sabiedrības un valstu šķita, ka kari ir kaut kas tāds, kas Latviju vairs nekad neskars, ka tas ir kaut kur tālu prom kalnos vai tuksnešos un turpmāk mēs dzīvosim labklājības laikmetā, un Zemessardze ir aizmugures drošības vienība, kurai nekas daudz nav vajadzīgs un no kuras tobrīd neko daudz arī negaida, ka viss tiek fokusēts, lai mazas vienības dotos uz kalniem vai tuksnešiem un risinātu problēmas tur. Un atkal stereotips no tiem laikiem, kas arī ilgi sēdēja cilvēku apziņā – Zemessardze nevis kā militāra vienība, bet kā organizācija, kā interešu klubs, kurā cilvēki sanāk kopā, pa dienu kaut ko pašauj, patrenējas, bet vakarā pie ugunskura uzcep desas un dodas mājās.

Bataljona virsseržants VILNIS PAVLOVIČS (no kreisās) atdod brigādes virsseržanta AIGARA KAŠA rokās vienības virsseržanta standartu, kurš turpmāk būs OJĀRA ZĪLES (no labās) amata simbols. Ārijas Romanovskas foto