Strīdīgā atomenerģētika
Briselē nesen noslēdzās Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samits, kura noslēgumā ir iekļauts punkts par ES atbalstu Lietuvai sakarā ar bažām par Baltkrievijā topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) drošību. Šis jautājums nav mazsvarīgs arī Latvijai, jo Astravjeca nav pārāk tālu arī no mūsu valsts robežām, tomēr Latvijas amatpersonas par šo tēmu runā izvairīgi, un tam ir savi iemesli.
Viens no tādiem ir fakts, ka Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA), kas nodarbojas ar šādu AES uzraudzību, nekādas drošības problēmas Astravjecas AES nav atradusi, pie tam izpētes darbi bija īpaši rūpīgi, jo aģentūra ir viens no daudzajiem Rietumu kontrolē esošajiem starptautiskajiem institūtiem. Attiecīgi, ja vien pastāvētu kaut neliela iespēja aktualizēt drošības jautājumu, IAEA nekavētos to darīt. Tomēr šādu iespēju acīmredzami nav, tostarp arī tādēļ, ka Krievijas valsts gigants Rosatom, kas nodarbojas ar Astravjecas AES būvniecību, ir šobrīd pasaulē vadošā un arī tehnoloģiskākā (attiecībā uz kodoltehnoloģijām) kompānija, kas darbojas civilajā atomenerģētikā, un, ja IAEA izvirzīs kādas pretenzijas Rosatom, tad likumsakarīgi radīsies jautājums arī par to, cik drošas ir pārējo kompāniju būvētās AES. IAEA vienkārši nevar paziņot, ka kāds no Astravjecas AES elementiem ir nedrošs, jo tad izrādīsies, ka vairākumā pasaules AES tas pats elements ir vēl nedrošāks, un grandiozs skandāls ir neizbēgams.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv