Studenti basketbola augstākajā līgā
Maijs ne tikai skolēniem, bet arī studentiem ir pilns satraukuma un neziņas, taču arī priecīgiem un nedaudz skumjiem brīžiem, jo pēc nodotiem gala darbiem un pēdējiem pārbaudījumiem, kā bakalaura darbs, tuvojas izlaidums, kas noslēdz vienu būtisku posmu katra studenta dzīvē. Studiju laiks paliek atmiņā katram, iemesli gan var būt dažādi. Reinim, Klāvam un Ervīnam šis laiks augstskolā paliks atmiņā, arī pateicoties spēlēšanai basketbola komandā VALMIERA GLASS/VIDZEMES AUGSTSKOLA, kas šogad spēlēja augstākajā OlyBet Latvijas – Igaunijas līgā, cīnoties ar spēcīgākajām abu valstu komandām.
Vai, uzsākot studijas ViA, domāji par to, ka spēlēsi augstākajā basketbola līgā?
Klāvs Dubults: Nē, nebūtu nekad iedomājies, ka reiz atradīšos vienā laukumā ar basketbola profesionāļiem.
Reinis Ermansons: Ja godīgi, tad, atnākot uz Valmieru, viena no domām bija, ka gribas spēlēt basketbola augstākajā līgā, bet tobrīd vēl nekas nebija zināms un nevarēja neko paredzēt. Jau no pirmās sezonas bija sajūta, ka šis studentu kodols varētu darīt arī ko vairāk, un tiešām jāpateicas visiem, kas pielika savu roku un deva mums šo iespēju šajā aizvadītajā sezonā.
Ervīns Ivanovs: Drīzāk nē nekā jā. Sākumā vienkārši bija doma spēlēt Latvijas basketbola 2. līgā jeb LBL2, taču jau pēc pirmās sezonas likās, ka ar to nebūs gana un jātēmē augstāk.
Ko tas mainīja personīgajā izaugsmē un basketbola jomā?
Klāvs Dubults: Tas mani disciplinēja un deva iespēju progresēt gan kā basketbolistam, gan kā personībai.
Ervīns Ivanovs: Tā bija milzīga pieredze spēlēt pret profesionāļiem, šī sezona noteikti bija grūtāka salīdzinājumā ar iepriekšējām.
Kā izdevās apvienot pēdējo studiju gadu un praktiski pilnas slodzes darbu – basketbolu?
Klāvs Dubults: Pirmo pusgadu bija grūtāk, jo mācības pārklājās ar treniņiem, taču, veiksmīgi komunicējot ar pasniedzējiem, kā arī izpildot darbus laikā, sanāca pabeigt pusgadu uz pozitīvas nots. Otrajā pusgadā bija mazliet vieglāk, jo bija tikai prakses laiks un varēja vieglāk apvienot.
Reinis Ermansons: Jāsaka, ka, pateicoties saplānotajam grafikam, kas šogad paredzēja to, ka izeju piecu mēnešu praksi, man bija nedaudz vienkāršāk nekā citiem 4. kursa studentiem, kas spēlē ar mani vienā komandā. Ja nu gadījumā pārklājās kādi prakses pienākumi, tad priekšroka tika dota basketbolam un pēc tam kārtoti augstskolas darbi. Jāsaka liels paldies Vidzemes Augstskolas kolektīvam, kas nāk mums, sportistiem, pretī dažādu jautājumu risināšanā.
Ervīns Ivanovs: Pēdējā gadā lekciju vietā bija prakse, kura pārtapa arī reālā darbā, kas nozīmē, ka idejiski aizvadīju dienu divos darbos (smejas). Rīts sākās ar treniņu, tam sekoja darbs līdz vakaram un pēc tā atkal treniņš. Viegli nebija, bet es pieradu, un tas norūdīja.
Atskatoties uz aizvadīto sezonu, kas tev paliks visvairāk atmiņā?
Klāvs Dubults: Tie noteikti ir pārdzīvojumi un sāpīgie zaudējumi spēles noslēgumos augstākā līmeņa komandām, tādām kā Ventspils, Liepāja u.c.
Reinis Ermansons: Aizvadītā sezona bija emocijām bagāta, bet laikam visspilgtāk man atmiņā paliks spēles pret Ventspili un VEF, jo tās ir komandas, kurām es jutu līdzi jau vairākus gadus, vērojot televīzijas ekrānā, un šogad man bija iespēja tikties ar viņiem aci pret aci, turklāt arī šogad abas komandas spēlēja finālā.
Ervīns Ivanovs: Daudzas spēles ir palikušas atmiņā, piemēram, abas uzvaras pret Tartu komandu, bet tāda komandai nozīmīgākā uzvara bija pret TalTech mājās, kad ieguvām labas iespējas tikt izslēgšanas spēlēs jeb play-off. Atmiņā ir, protams, arī sāpīgie zaudējumi pret Liepāju izbraukumā, pret Ventspili izbraukumā, kad puslaikā bija pie +15 punktiem, taču rezultātā zaudējums.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv