Sumpurni, mans mīļais!
Nu ko, lielais dabas līdzsvara likums ir visai nežēlīgs. Vasarā, Dziesmu svētkos, piedzīvojām un izbaudījām sava nacionālā rakstura, latvju dzīvesziņas un kultūras pašas daiļākās un cildenākās izpausmes. Skaisti garo vasaru nomaina pietiekami tīkams rudens – taču diemžēl tas jau ir fons mūsu sīkmanības, aprobežotības un sūnciemisma izvirdumam.
Pagājušajā svētdienā manas mājas dzīvokļu īpašnieku biedrība rīkoja sapulci, lai sev ievēlētu jaunu valdi – iepriekšējam sastāvam beidzās pilnvaru termiņš. Ēka mums ir liela, dzīvokļu vairāk nekā astoņdesmit, tāpēc pasākums sanāca diezgan kupli apmeklēts un skaļš. Gluži neizbēgami arī visai trafarets – taču tādēļ šoreiz pat simbolisks.
Protams, aizejošā valde tika vērtēta – vairāk gan starpsaucienos no aizmugurējām rindām, taču netrūka arī dažu tieši acīs pateiktu pārmetumu – kā nepietiekami izdarīga biedrības vajadzību īstenošanā. Toties pārāk vīzdegunīga, pārāk jau ilgi aizsēdējusies. Kādam ticis uzmīts uz pavisam sāpīgas varžacs – piemēram, liedzot bez projekta ierīkot skursteni, lai varētu turpināt lietot bez saskaņošanas iebūvēto kamīnu. Kādam joprojām tiek atteikts remontēt viņa kāpņu telpu par biedrības līdzekļiem (pārējām naudu savāca paši iemītnieki).
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv