Sūnu ciema filiāle galvaspilsētā
Nu jau krietnus padsmit gadus vismaz reizi vasaras copes sezonā man sanāk braukt ar prāmi. Starta vietas — Tallina vai Rīga, finiši Helsinkos, Marienhammā (Ālandu salu galvaspilsētā) un Stokholmā. Jā, reiz sanāca braukt uz prāmja Paldiski, mazā ostiņā pirms Tallinas, taču šo bijušo PSRS kara flotes piestātni nav vērts salīdzināt ar galvaspilsētu pasažieru termināļiem.
Stokholmā, Helsinkos, Tallinā un pat nelielajā Marienhammā ar piebraukšanu prāmim un izbraukšanu no pasažieriem domātās ostas viss kārtībā, kā jau pienāktos normālām ar transporta līdzekļiem braucošo pasažieru ērtībām, bet par Rīgas tā saukto pasažieru termināli apzīmējumam prasīt prasās kaut kas no nenormētās leksikas... Mūsu galvaspilsētā, kas sevi jau kuru gadu proklamē kā ārzemju tūristu medus maizi, tos, kuri ierodas Rīgā ar prāmi, pavada un sagaida apmēram pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu stilā. Un te nav runa par nelaipnu personālu, bet gan par pasažieru termināļa uz abām kājām klibo infrastruktūru. Ar samērā nelielo prāmja pasažieru plūsmu varbūt vēl puslīdz normāli tiek galā krievu laikā būvētai mazpilsētas autoostai līdzīgās kuģotāju uzgaidāmās telpas, taču uzbraukšanas/nobraukšanas joslas autotransportam un retajiem motocikliem citādi kā par šauro bezizeju grūti nosaukt.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv