Svešie un savējie
Kaut cik normālā sabiedrībā pieņemts, ka guļošu nesit, ko laikam gan nekādi nevar attiecināt uz mūsu valsts politiskajiem priekšvēlēšanu kautiņiem — lai arī pretinieks jau vāļājas pa zemi, tam obligāti vēl jāizsit pēdējās dzīvības pazīmes ar pārdomātiem kājas spērieniem pašās vārīgākajās vietās. Tāds iespaids rodas, vērojot Zaļo un Zemnieku savienības hegemonisko uzvaras maršu uz 13. Saeimas vēlēšanām, kurā ar izteiktu pārākuma sajūtu tiek pieciestas gan partijas Vienotība paliekas ministru un valsts amatpersonu posteņos, gan citādi domājošie, kas negrib ievērot kādreizējā Saldus rajona kompartijas pirmā sekretāra, tagadējā Saeimas ZZS frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa nospraustās vadlīnijas, — nu gluži kā tās pašas Vienotības ziedu laikos.
Patlaban visās malās tiek slavēta Māra Kučinska valdība, ar politologu palīdzību uzspiežot sabiedrībai viedokli, kā tā nu beidzot ir pati labākā pēdējo divdesmit gadu laikā. Par premjera nosvērtību un racionālismu varam vien priecāties, tomēr nav nekāds noslēpums, ka atsevišķas nozares, kā medicīna un izglītība, joprojām buksē. Ar medicīnas reformas lietām, kur paliek nauda un kāpēc nemazinās rindas pie speciālistiem, drīzumā vajadzētu viesties zināmai skaidrībai, jo ministres atvaļinājuma laikā viņas pienākumus kā nenovēršamas veiksmes garants uzņēmies pats Kučinskis.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv