Svētku pēcgarša
Vīna pazinēji apgalvo, ka pēcgarša ir tikpat svarīga kā garša. Tā ir izjūtu buķete, kas paliek uz mēles, lēnām izgaist un atstāj lietotāju filozofisku pārdomu varā. Ar svētkiem tāpat. Garša ir mirklis, bet pēcgarša iegulst atmiņu failos kā grāmata plauktā.
Suns ilgi ņemas istabas kaktā, līdz izdabū šampanieša korķi. Asti luncinādams, viņš dižojas ar savu guvumu, tad lēnām samaļ korķi sīkās drupačās. Svētki beigušies. Svētku drupačas uzlasot, lēnām atgriežos dzīvē.
Trauki nomazgāti, pannas sakārtas virs plīts, bet glāzes atgriezušās virtuves skapī. Egle lēnām zaudē savu rotu, un skujas veido paklāju ap egles kāju. Svecītes atdevušas gaismu un sarukušas gliemeža lielumā. Ziemassvētku zeķe vēl pozē pie kamīna dzegas, bet tukša. Divas vientuļas apsveikumu kartītes kā muzeja eksponāti kautrīgi dus uz galda. Pēdējās piparkūkas tik cietas, ka sūkāju tās kā ledenes. Svētki beigušies. «Likteņa ironija» noskatīta, šķovētie kāposti pievārēti, bet adventes vainags lūkojas bēniņu virzienā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv