Tā ir, kā ir, un būs tā, kā būs
«Te nau nekāda skola kad visiem jāpiekasās kā es rakstu,» kādā interneta vietnē savstarpēji nepazīstamu cilvēku diskusijā par latviešu valodu un pareizrakstību ērcīgi iebilda kāds aizkaitināts, bet pašpārliecināts grafomāns, «galvenais kad cilvēki viens otru saprot un man vienalga kādā valodā runā… es neščiroju cilvēkus... man nau problēmu, es varu arī pa krieviski un pa angliski ja vaig, bet dēļ tādas attieksmes kā jums arī rodas komflikti… Karoče beidziet kurināt naidu. Kā nenormāli ar to latviešu valodu visās vietās, agrāk kāda vaina bija? Visi draudzīgi dzīvojām.»
Šādi un neskaitāmi citos līdzīgos veidos ir notikušas vārdu un viedokļu kaujas, kur centieni latviešu valodai Latvijā atdot tās likumīgo vietu un cieņu sastopas ar tautiešu noziedzīgi naivu tuvredzību.
Bail domāt, kas un kādi mēs būtu bez mūsu valodas, ja nebūtu nosargājuši to kā vienu no valstiskās un nacionālās piederības pamatvērtībām.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv