Tūrisms un daba

Šo­dien pa lai­ka jos­lām arī Lat­vi­jai pie­tu­vo­sies Ze­mes stun­da ar mu­di­nā­ju­mu pl. 20.30 uz vie­nu stun­du iz­slēgt ap­gais­mo­ju­mu, lai vis­maz sim­bo­lis­ki pa­rā­dī­tu ap­ņem­ša­nos dar­bo­ties Ze­mes la­bā. Cil­vē­ki ar­vien vai­rāk ap­zi­nās, ka ener­ģi­jas pār­mē­rī­gas tē­rē­ša­nas dēļ no­tiek ne­lab­vē­lī­gas pār­mai­ņas pla­nē­tas kli­ma­tā, tā­dēļ Ze­mes stun­da tur­pi­na uz­va­ras gā­jie­nu. 2007. ga­dā šī stun­da bi­ja Sid­ne­jas ini­ci­a­tī­va, ta­jā pie­da­lī­jās 2,2 mil­jo­ni māj­saim­nie­cī­bu un uz­ņē­mu­mu; 2008. ga­dā — jau 50 mil­jo­ni cil­vē­ku 35 val­stīs; 2009. ga­dā — sim­tiem mil­jo­nu cil­vē­ku no 3900 pil­sē­tām 88 val­stīs; pērn — sim­tiem mil­jo­nu 128 val­stīs 4000 pil­sē­tās. Ze­mes stun­da pērn ie­nā­ca arī Lat­vi­jā.

No 1993. ga­da pa­sau­lē un no 1996. ga­da Lat­vi­jā tiek at­zī­mē­ta Pa­sau­les ūdens die­na, kas pie­vērš cil­vē­ku uz­ma­nī­bu ūde­nim kā ek­sis­ten­ces avo­tam. Ir val­stis, kur ūdens ir ba­gā­tī­ba. Tuk­sne­sī tikt pie ūdens ir veik­sme, sāļš ūdens, kaut lie­lā vai­ru­mā, ne­vie­nam cil­vē­kam, dzīv­nie­kam un au­gam ne­var pa­lī­dzēt iz­dzī­vot. Cil­vē­ku uz pla­nē­tas kļūst aiz­vien vai­rāk, adek­vā­ti pa­lie­li­nās ūdens pa­tē­riņš. Ilg­sto­šu lie­tus­gā­žu re­zul­tā­tā ro­das plū­di, un mēs sa­kām, ka ūdens ir par daudz, bet, kad ir sau­sums vai ska­lo ūdens­va­dus, no­vēr­tē­jam ūde­ni kā ba­gā­tī­bu.

As­tro­no­mis­kā pa­va­sa­ra pir­mo die­nu 21. mar­tu gru­pa ak­tī­vu jau­nie­šu šo­gad pa­va­dī­ja kār­tē­jos dar­bos da­bas lie­gu­mā «Se­das purvs» uz dī­ķu le­dus. Pa­sā­ku­mā, ko rī­ko­ja Da­bas aiz­sar­dzī­bas pār­val­des Vid­ze­mes re­ģi­o­nā­lā ad­mi­nis­trā­ci­ja sa­dar­bī­bā ar Je­ru pa­mat­sko­las, Rū­jie­nas vi­dus­sko­las, Val­mie­ras Valsts ģim­nā­zi­jas un Burt­nie­ku Au­sek­ļa vi­dus­sko­las jau­nie­šiem, ti­ka do­māts par pa­lī­dzī­bu at­li­do­ju­šiem gāj­put­niem (no­vē­ro­jām jau pir­mos gulb­jus).

Pērn ag­rā pa­va­sa­rī da­bas drau­gi ko­pā ar Je­ru sko­lē­niem Se­das dī­ķos iz­vei­do­ja ligz­do­ša­nas vie­tas pī­lēm un bū­rus gai­ga­lām, kur va­rē­tu ie­mi­ti­nā­ties arī me­ža pū­ces. Ie­priek­šē­jā sest­die­nā jau­nie je­rie­ši ko­pā ar jau­nie­šiem no Burt­nie­kiem, Da­bas aiz­sar­dzī­bas pār­val­des ve­cā­ko in­spek­to­ru Rū­tas Ze­pas, An­da Zvej­nie­ka un sko­lo­tā­ja Ju­ra Al­pa ro­si­nā­ti, de­vās iz­vēr­tēt ligz­du stā­vok­li un sa­kār­tot tās put­nu ligz­do­ša­nai.

Ne­il­gi pēc saul­rie­ta 1. mar­ta va­ka­rā ap pl. 19 Burt­nie­kos bi­ja vē­ro­ja­ma po­lār­blāz­ma.

Lai­mī­gas sa­ga­dī­ša­nās dēļ at­ra­dos īs­ta­jā vie­tā un īs­ta­jā lai­kā, jo sā­ku­mā pa­re­dzē­ju ie­mū­ži­nāt fo­to­grā­fi­jās ci­tu, arī re­tu, zvaig­žņo­tās de­bess pa­rā­dī­bu — zo­dia­kā­lo gais­mu.

Da­žās mi­nū­tēs plā­ni mai­nī­jās — pār­slē­dzos uz po­lār­blāz­mu.

Sest­dien un svēt­dien pa­sau­lē at­zī­mē­ja Starp­tau­tis­ko tū­ris­ma gi­du die­nu. Val­mie­rā pār šo no­ti­ku­mu še­fī­bu bi­ja uz­ņē­mu­šies Vid­ze­mes Augst­sko­las tū­ris­ma gi­da stu­di­jas pro­gram­mas stu­den­ti sa­dar­bī­bā ar Val­mie­ras mu­ze­ju. Sest­dien ik­viens in­te­re­sents va­rē­ja pie­da­lī­ties te­ma­tis­kā eks­kur­si­jā «Val­mie­ras pui­kas», bet svēt­dien — fo­to ori­en­tē­ša­nās ak­ti­vi­tā­tē «Val­mie­ra se­na­jās bil­dēs» un iz­zi­no­ši jaut­rā un spor­tis­kā pa­sā­ku­mā «Bai­ļu stāsts».

Pa­gā­ju­šās ne­dē­ļas no­ga­lē tū­ris­ma iz­stā­dē Balt­tour 2011 ar ko­pī­gu tū­ris­ma pie­dā­vā­ju­mu iz­stā­dē pie­da­lī­jās Val­mie­ra, Burt­nie­ku, Ko­cē­nu un Be­ve­rī­nas no­vads.

Viens no ik­ga­dē­jiem Lat­vi­jas da­bas sim­bo­liem, ko jau 1996. ga­dā sā­ka iz­rau­dzī­ties Lat­vi­jas Or­ni­to­lo­ģi­jas bied­rī­ba (LOB), ir Ga­da putns. Pērn ša­jā go­dā bi­ja celts ru­be­nis. Šo­gad —ANO pa­slu­di­nā­ta­jā Starp­tau­tis­ka­jā me­žu ga­dā — par tā­du kļu­vu­si me­ža pū­ce (Strix alu­co). Tā ir iz­pla­tī­tā­kā no 13 Lat­vi­jas pū­ču su­gām.

Vi­sā Lat­vi­jā iz­vei­do­ju­sies bie­za un ap­le­do­ju­si snie­ga kār­ta, kas ra­dī­ju­si ne­lab­vē­lī­gus ap­stāk­ļus me­ža dzīv­nie­kiem. Tā­dēļ Valsts me­ža die­nests, pa­ma­to­jo­ties uz Me­dī­bu li­ku­mā un Valsts me­ža die­nes­ta no­li­ku­mā no­teik­to kom­pe­ten­ci, iz­de­vis rī­ko­ju­mu par dzi­nēj­me­dī­bu aiz­lie­gu­mu.

Val­mie­ras Tū­ris­ma in­for­mā­ci­jas cen­trā no sest­die­nas no­pēr­kams Val­mie­ras ka­len­dārs 2011. ga­dam. Ka­len­dā­ra ofi­ci­ā­lā pre­zen­tā­ci­ja, klāt­e­sot fo­to­grā­fi­ju au­to­riem, pa­re­dzē­ta šo­dien pl.16.

Kā jau bi­ja gai­dāms, tie­ši no­vem­brī pie sva­rī­gā­ka­jiem lo­miem Burt­nie­kā ti­ku­ši vī­ri, kas ne­bai­dās auk­stu­ma, vē­ja un viļ­ņu... Lai arī pie­tei­ku­mi kon­kur­sam Burt­nie­ka lie­lā zivs 2010 ti­kai di­vi, to­ties kā­di!

Sā­ku­šās ko­lek­tī­vās me­dī­bas. Cik veik­smī­gas tās va­rē­tu būt šo­gad, jau­tā­ju par me­dī­bu lie­tām at­bil­dī­ga­jam Zie­meļ­vid­ze­mes virs­mež­nie­cī­bas in­že­nie­rim JĀNIM ROČĀNAM.

Ie­spē­jams, pa­likt bez vir­tu­ā­lā klā­tie­nē TV pa­ša acīm vē­ro­ta 10. Sa­ei­mas pēc­vē­lē­ša­nu rī­ta uz­va­rē­tā­ju or­ģi­ju un zau­dē­tā­ju ap­spies­to šņuk­stu emo­ci­o­nā­lā lā­di­ņa žur­nā­lis­tam nav tas la­bā­kais va­ri­ants, to­mēr vi­li­nā­jums ru­de­nī­gi vē­so Lat­vi­ju uz apa­ļu ne­dē­ļu no­mai­nīt pret pie­cu jū­ru ap­ska­lo­tās Krē­tas sa­las te­ju trīs­des­mit grā­diem gai­sā un ne­daudz ma­zāk ūde­nī ir ga­na li­pīgs. Ne­pil­nas čet­ras stun­das Air­bal­tic bal­ti za­ļa­jā boin­gā, un He­rak­li­o­nas lid­os­tā dažs labs no ce­ļa­bied­riem jau steidz vēj­ja­ku no­mai­nīt pret T-krek­lu...

Tūlīt aiz Apes Dienvidigaunijā, Vastse Rosā, pie Vaidavas upes atrodas nams, kura saimnieks Meelis Möttus vienpadsmito gadu savā sētā uzņem viesus, lai stāstītu par Vastse Rosas cilvēkiem, kas Igaunijas okupācijas gados nepakļāvās svešajām varām un palika uzticīgi brīvas Igaunijas idejai.

Se­das pur­va iz­strā­des vēs­tu­re sā­kas jau pir­mās Lat­vi­jas brīv­valsts lai­kā, kad 1938. ga­dā di­bi­nā­ja valsts tirdz­nie­cī­bas un rūp­nie­cī­bas ak­ci­ju sa­bied­rī­bu «Kūd­ra». Seš­des­mi­to ga­du sā­ku­mā ta­ga­dē­jās Se­das pil­sē­tas vie­tā ple­tās mežs, ku­ra vi­dū bi­ja «Sa­lā­nie­šu» mā­jas. 1953. ga­dā rei­zē ar kūd­ras fab­ri­kas būv­nie­cī­bu Se­das tī­re­ļa dien­vi­du ma­lā sā­ka vei­do­ties cie­mats. Kūd­ras fab­ri­kas celt­ne bi­ja pa­slu­di­nā­ta par Vis­sa­vie­nī­bas kom­jau­nat­nes trie­cien­celt­ni, un uz še­jie­ni brau­ca jau­nat­ne no vi­sas Pa­dom­ju Sa­vie­nī­bas. Tas no­tei­ca cie­ma­ta rak­stu­ru un se­ju, kas sa­gla­bā­ju­sies līdz pat mūs­die­nām. 1954. ga­dā Se­dai pie­šķī­ra strād­nie­ku cie­ma­ta tie­sī­bas, bet 1961. ga­dā tā ie­gu­va pil­sēt­cie­ma­ta sta­tu­su.

Attēlā:

JOPROJĀM IERINDĀ. Pur­vā iz­strā­dē iz­man­to pa­gā­ju­šā gad­sim­ta 50. — 60. ga­dos bū­vē­tās dī­zeļ­lo­ko­mo­tī­ves. Sa­vu­laik šeit bi­jis liels lo­ko­mo­tīv­ju parks, un dau­dzi in­te­re­sen­ti no bi­ju­šās PSRS brau­cot mek­lēt de­ta­ļas sa­vām lo­ko­mo­tī­vēm. Paš­laik lie­to­ša­nā pa­li­ku­šas pie­cas lo­ko­mo­tī­ves, kā arī trīs pa­sa­žie­ru va­go­ni. Di­vus iz­man­to­jot dar­bi­nie­ku pār­va­dā­ša­nai, bet viens ir do­māts tū­ris­tiem.

Īs­te­no­jot Val­mie­ras paš­val­dī­bas un Ei­ro­pas eko­no­mis­kās zo­nas fi­nan­sē­to pro­jek­tu «Vec­pil­sē­tas ai­na­va pie Gau­jas — Val­mie­ras vēs­tu­ris­kā cen­tra re­vi­ta­li­zā­ci­ja», Gau­jas kras­tā paš­laik tiek bū­vē­ta lai­vu pie­stāt­ne. Vai­rā­kas ak­ti­vi­tā­tes pro­jek­ta sa­ka­rā sā­kās jau pa­gā­ju­ša­jā ga­dā, bet no būv­nie­cī­bas dar­biem tas ir līdz šim lie­lā­kais.

Augustā no Burtnieka dzelmes izceltas tikai divas cienīgas līdakas - tā nākas secināt, aplūkojot pieteikumus konkursam Burtnieka lielā zivs 2010. Iespējams, šīs vasaras rekordkarstums patiešām bija nogurdinājis abus - i copmani laivā, i zivi ūdenī...

Par aizgājušo vasaru un aktuālo dabas aizsardzības jomā Ziemeļvidzemē sarunājos ar vecāko valsts vides inspektoru ANDI ZVEJNIEKU, viņa darbības galvenais lauks ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorija.

Attēlā: AR GUDRA SAIMNIEKA APZIŅU. Zī­mi par īpa­ši aiz­sar­gā­ja­mām da­bas vēr­tī­bām sa­vā te­ri­to­ri­jā, klāt­e­sot jau­na­jiem tal­ci­nie­kiem, iz­vie­tot pa­līdz arī Burt­nie­ku pa­gas­ta «At­dzel­vie­šu» saim­nieks Jā­nis Grīn­bergs (tre­šais no krei­sās).