Tūrists ar fotokameru pie sāniem
Fotogrāfs NAURIS VASIĻEVSKIS uz Valmieru atceļojis no Saldus. Bieži ciemojies pie brāļa, kurš te studējis, iepazinis pilsētu, un tas mudinājis savas studijas uzsākt Vidzemes Augstskolas programmā «Tūristu gids». Pašlaik jaunietis saskaras ar vienu no lielākajiem izaicinājumiem studentu dzīvē — gada projektu. Lai gan dienas ir saspringtas darbā un mācībās, tomēr viņam izdodas atrast laiku savai kaislībai un ienākumu avotam — fotografēšanai.
Patlaban skolēni pēc 12. klases beigšanas ir aktuālas izvēles priekšā par savu nākotni. Pastāsti, kā tu nonāci savā studiju programmā.
(Smaga nopūta) Studijas ViA neesmu uzsācis pa taisno no vidusskolas, esmu otrais vecākais kursā. Pēc vidusskolas es zināju, ka mani interesē tikai fotogrāfija, līdz ar to aizbraucu uz Rīgu vienu gadu mācīties teķī — Rīgas stila un profesionālajā vidusskolā. Bet pēc tam tieši kā fotogrāfs darbu nevarēju atrast. Negribējās strādāt uz kruīza kuģa vai tamlīdzīgi, kur ir jāuzņem viena veida bildes. Sāku par viesmīli, tad bankā par kurjeru, vienu vasaru pamēģināju pastrādāt tīri kā fotogrāfs, jo vasaras sezonā to var atļauties. Sapratu, ka vēlos kaut ko pamainīt. Brālis mācījās te Valmierā. Izdomāju, ka paskatīšos, kur varu tikt ar savām sekmēm. Bija tāds — ai, nu, pamācīšos tūrismu! Un labi vien, ka izvēlējos gidus. Daudzus varbūt atbaida, ka būs daudz vēsture jāzina, bet mani arī tā galīgi neinteresē. Pats vairāk esmu tendējies uz pasākumu organizēšanu un vadīšanu. Arī kā fotogrāfs es vazājos pa pasākumiem, bet gribētos uzzināt vēl tās aizkulises — kāds ir to rašanās process.
Kas tevi mudināja mācīties tūrismu?
Teorētiski nezinu, kāpēc to izvēlējos (smejas). Bija kā daudziem — patīk ceļot. Bet, kad tu pamācies un paceļo, tu sāc daudz vairāk analizēt dažādas lietas ceļošanas laikā. Man vēl nav tā, ka nevaru atslābināties, bet sliktas lietas, kuras varētu atjaunot un uzlabot, es pamanu. Man mērķis ir cilvēkiem kaut ko piedāvāt un mainīt.
Tu strādā, mācies un vēl fotografē. Kā tev izdodas to visu saplānot?
Briesmīgi! (smejas) Nē, nu ir dažreiz brīži, kad mācības nolieku otrajā plānā un novelku līdz pēdējam termiņam. Bet tā — ja ir kāds brīvs brīdis un man ir darbi, tad es, protams, tos izdaru, izņemot gada projektu (smejas). Ir vieglie darbiņi, kurus paņem un izdari, un tad ir gada projekts, kuram tu negribi pieskarties. Dienas mēdz būt saspringtas, piemēram, vakar bija pasākums Rīgā, šodien braucu uz Valmieru, jo teātrī bija jānostrādā maiņa. Ielaidu teātrī cilvēkus, lai viņi skatās, un, kamēr viņi skatās, es pārģērbjos un eju fočēt SEB maratonu. Pēc tam atgriežos, iedodu viņiem jaciņas un dodos darīt tālāk citas lietas.
VAĻASPRIEKS UN DARBS — divi vienā. Nauris, strādājot un izbaudot fotografēšanas prieku, iemūžina Valmiermuižas tirdziņā notiekošo. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv