Uldis Pūcītis: gribam atgriezt virslīgas komandu Valmierā

Kā paši vērtējat sezonas sākumu?

Tā iesākusies ar pāris pārsteigumiem. Ja runājam par mūsu spēlēm, tad no tās pašas Daugavpils bijām gaidījuši nopietnāku pretestību. Ļoti sāpīgi bija nospēlēt neizšķirti ar Ogri. Kaut gan varbūt labāk tā, lai puiši jau sezonas sākumā saprot, ka neviens te punktus par brīvu nedāļās. Pārsteidza Olaines vājums spēlē ar mums. Es uzskatu, mums bija jāņem trīs punkti, diemžēl neizmantojām pašu daudzās iespējas to izdarīt. Grobiņa bija mums tāds tumšais zirdziņš. Jā, zinājām, ka viņiem ir kādi trīs četri puiši ar virslīgas pieredzi, plus arī treneris ar vārdu. Domāju, turnīra gaitā tās pašas Olaines ambīcijas vēl izpaudīsies. Arī RTU apvienojumā ar Skonto Academy būs nopietna pretiniece ikvienai komandai.

Kas jauns pašā komandā, kas mainījies salīdzinājumā ar pērno sezonu?

Esam spējuši saglabāt pamatsastāvu, klāt pienācis Alvis Dubovs, kurš atgriezies pēc pusotras sezonas. Zaudējumi ir aizsardzības līnijā — Artjoms Kuzņecovs šogad visticamāk darba dēļ nespēs palīdzēt, arī Kārlis Ozols darbu Rīgā ar trenēšanos Valmierā tā īsti nevar apvienot. Šogad visam sagatavošanās procesam un treniņiem esam piegājuši nopietnāk — ar diviem treniņiem nedēļā ir krietni par maz, treneri ir prasīgi — gribam, lai būtu arī kāda izaugsme.

Starpsezonā piesaistījām arī jaunu treneri — Normundu Zvejnieku, kurš agrāk ar brāli pats spēlēja Gaujā. Pērn viņš Cēsu komandu aizveda līdz 2. vietai 2. līgas turnīrā. Viņu mēs piesaistījām ar domu strādāt ar šogad izveidoto 2. līgas komandu — lielās komandas tuvākām rezervēm. Pērn mūsu rezervisti trenējās ar Valkas komandu,  šogad visi trenējamies kopā — dažreiz treniņos ir pat 30 cilvēku, tad arī noder, ka ir šie divi treneri. Spēlētāji tiek sadalīti grupās, līdz ar to tiek veikts kvalitatīvs darbs.

Runājot par treneriem, pirms sezonas Gatis Ērglis ieguva augstāko licenci, kādu vien var iegūt, — UEFA-PRO licenci. Tas jau ir nopietni un arī ieguldījums nākotnē, ja skatāmies uz virslīgas pusi.

Komandā atgriezies arī Kaspars Ribaks, viņš darbojas kā mūsu vārtsargu treneris. Vismaz vienreiz nedēļā vārtsargiem ir tīri sava ampluā nodarbības.

Kā ar komandas finansiālo stāvokli, atbalstītājiem?

Gan no Valmieras pilsētas pašvaldības, gan Valmiera Glass atbalsts ir palicis iepriekšējā līmenī. Mūs atbalsta arī Padtex, advokātu birojs VILGERTS, Respekts. Protams, arī Vidzemes Augstskola, kā arī Valmieras Bērnu sporta skola. Ar ekipējumu mūs nodrošina Nike un Sportland.

Kā vērtē šo jauno sadarbību ar Vidzemes Augstskolu?

Tikai pozitīvi. Ļoti liels atspaids mums ir šīs trīs budžeta vietas. Kopā mums ir četri ViA studenti. Šogad neviens, bet zinu, ka nākamgad būs vairāki, kas paliks studēt šeit pat Valmierā. Ļoti palīdz arī augstskolas studentu iesaistīšanās mārketinga aktivitātēs.

Agrāk bija diezgan liela problēma noturēt spēlētājus Valmierā. Kā ir tagad?

Joprojām nākas censties. Jādomā vairākus gadus uz priekšu, ar čaļiem jāstrādā jau šodien. Tāpēc ļoti priecē, ka esam noturējuši pagājušā gada spēlētājus. Vispār tagad arī lielie Latvijas klubi jau nemaz tā neskatās uz tiem latviešu talantiem, ja ko vēlas piesaistīt, tad drīzāk veras ārzemju virzienā.

No malas skatoties, liekas, ka telpu futbola pieredze spēlētājiem ir nākusi par labu.

Es nevaru neapstrīdami pierādīt, ka tas darbojas, bet es arī nepiekrītu tiem, kuri saka, ka telpu futbols ar lielo nav savienojams. Es piekristu, ja mēs runātu par virslīgas komandām, kurās ir profesionāļi, kas lielā futbola sezonai gatavojas visu cauru gadu. Mūsu gadījumā mēs tikai iegūstam. Ar telpu futbolu mēs noturam arī mūsu līdzjutējus — nu viņiem ziemā nav jāiet meklēt kādu alternatīvu, ko atbalstīt. Tāpat jauno futbolistu vecāki redz, ka arī nesezonā var spēlēt šo spēli. Un, pats galvenais, no spēlētāju attīstības viedokļa telpu futbols ir vairāk nekā vēlams.

1. līgas turnīra tabula rāda, ka jūs ar 23 gūtiem vārtiem esat līderi šajā rādītājā. Te noteikti jāsaka paldies Alvim Dubovam.

Pērn mēs saskārāmies ar kadru trūkumu uzbrukumā un priecājāmies par aizsardzības līniju, bet šogad situācija nosacīti ir mainījusies — atgriežoties Alvim, esam ļoti lieli ieguvēji, viņš sevi kā lielisku vārtu guvēju jau sen ir pierādījis. Šeit gribētu izcelt arī otru Alvi, kas Jaunzems, kurš pēdējos divus gadus lielo futbolu bija spēlējis Staicelē, bet zāles futbolu — pie mums. Jūnijā viņam apritēs 18 gadi. Arī viņš līdzdarbojies šajā rezultativitātē, taktiskajā zīmējumā darbojoties zem uzbrucēja.

Paskaitīju, pēc šīm astoņām spēlēm jūsu pretinieku bilancē — 28 dzeltenās un 6 sarkanās kartītes.

Manuprāt, tas ir tā darba, ko ieguldām treniņos, rezultāts — tā ir tā individuālā meistarība, kas piespiež pretiniekus pārkāpt noteikumus. Tas ir viens no pirmajiem rādītājiem, kas parāda, ka esam uz pareizā ceļa.

Tai pašā laikā arī jūsu spēles disciplīna pieklibo. Pērn Godīgas spēles rangā apsteidzāt tikai Saldu.

Tā gan ir mūsu problēma. Pie šī lauciņa mums jāpiestrādā jo īpaši, ir kur tiekties. Sodi no federācijas puses joprojām ir ļoti lieli, un tos apmaksā paši spēlētāji. Kad es sāku strādāt, tad tā arī teicu: ja jums nauda spiež kabatu, varat to darīt (nedisciplinēti uzvesties — J.L.). Par muļķībām pašiem ir jāmaksā.

Kā ar Latvijas kausu, spēlēsiet, cīnīsieties?

Šogad kausā iesim uz visu banku. Ļoti gribam uz Valmieru atvest virslīgas klubu. Neko sliktu neteikšu par Mettu, protams, arī līdz viņiem mums vēl jātiek, bet gribējām, lai iekrīt kāds no lielajiem — FC Riga, Spartaks. Jā, pieiesim tam nopietni (spēle ar Priekuļiem 20. jūnijā J. Daliņa stadionā — J.L.).

14. jūnijā veras vaļā spēlētāju pārejas logs. Gaidāma Nika Savaļnieka atgriešanās.

Ir jau notikusi viņa oficiāla pāreja, viņš arī aizvadījis divas spēles 2. līgā. Ar 14. jūniju viņš drīkstēs startēt arī 1. līgā. Vienīgais, nezinu, vai viņš piedalīsies 20. jūnija spēlē, jo ir iedzīvojies cirkšņa traumā, tad redzēsim.

Vai komanda viņa atgriešanos ir pieņēmusi?

Domāju, jā. Bija mums komandas sapulce, arī sarunas ar spēlētājiem. Viņa kvalitātes spēlētājs komandu var tikai pastiprināt. Ar Niku esmu personiski vienojies, ka respektēsim to, ka šī komanda ir balstīta uz jauniem puišiem, kuri psiholoģiski vēl varbūt nav tik noturīgi. Niks ir gatavs strādāt un šiem puišiem palīdzēt arī treniņos kļūt par labākiem spēlētājiem.

Vai bez Nika gaidāmi vēl kādi papildinājumi?

Iespējams. Ir padomā vēl divu konkrētu spēlētāju iesaiste, kā arī vēlme pēc trešā konkrētā pozīcijā. Es gan nezinu, vai tas realizēsies. Pastāv arī dilemma: vai mums viņus tiešām vajag, jo tad kāds atnākušais no sākumsastāva izspiedīs, piemēram, to pašu jauno talantīgo Alvi, ar kuru es rēķinos vismaz piecus nākamos gadus. Par šo vēl runāšu ar Gati.

Kas jauns darbā ar jauno maiņu?

Klubā ar jauniešiem joprojām darbojas Jānis Mēness, Andis Ādamsons, Māris Antons, klāt nācis Ģirts Boks, plus vēl palīdz Mārcis Ērglis. Bērnu kustība notiek vairākās vecuma grupās, ir daudzi, kuri joprojām pamēģina vairākus sporta veidus. Mūsu problēma ir ar trīspadsmitgadīgajiem, kad tie pāriet uz lielo — 11:11 futbolu un mums nav ko sūtīt laukumā. Tāpēc mums īpaši jāstrādā pie 10-11 gadīgo noturēšanas, lai viņi paliek futbolā. Cenšamies mainīt arī daudzu domāšanu, uzstājam uz to, ka šajos gados bērnus nevajag spiest spēlēt uz rezultātu. Nedrīkst nošķirt labi no sliktāk spēlējošajiem, viņi ir jāsaudzē, lai sanāktu komanda tam lielajam futbolam. Bērnu attīstība ir dažāda, tie, kuri bija ļoti vāji 11 gados, var uzziedēt 16 vai vēlāk un būt izcili spēlētāji. Tāpēc nevajag nevienu norakstīt vai celt zvaigznēs. Čempionu tituls nav tas, uz ko tiekties. Protams, tas viss ir skaisti, bet tas nav svarīgākais. No daudziem, arī LFF esmu saņēmis uzslavas par to, ka ejam pareizajā virzienā.

Kāds ir šis virziens?

Tā piramīda uz papīra mums ir uzlikta, protams, gribam atgriezt virslīgas komandu Valmierā. Tas ir garš un grūts process, bet uz to mēs tiecamies. Gribam to visu panākt ar vietējo resursu — rupji rēķinot, novelkot svītru 50 km rādiusā apkārt Valmierai. Piesaistot tos cilvēkus, kuriem tuvāk ir atbraukt uz Valmieru nekā Rīgu, kur ir tuvākās virslīgas komandas, kur spēlēt futbolu. Ar šādiem cilvēkiem arī strādāsim.

Un visbeidzot, vai ir uzstādīti kādi mērķi šajā sezonā?

Tādu nav, bet mēs esam sportisti, katrā spēlē ejam pēc uzvaras, treniņos smagi strādājam, lai gūtu šo uzvaru. Protams, mēs gribam vinnēt arī 1. līgu. Ja tas izdosies, tās būs patīkamas galvassāpes, domājot, kā būt tālāk. Pēc tām tad arī tiecamies.

ULDIS PŪCĪTIS. Komanda.lv 1. līgas sezonas atklāšanas preses konferencē. lff.lv foto