Uldis Pūcītis: VALMIERA GLASS VIA komandas spēle būs skaista

Kā Pertijas variants parādījās pie apvāršņa?

Starpsezonā meklēju jaunu treneri, bija viens variants – nesanāca, bija otrs – nesanāca, tad nāca trešais. Man piedāvāja satikties – satikāmies, aprunājāmies, rezultātā abi bijām ļoti ieinteresēti. Viņam ir motivācija šeit strādāt, pierādīt, ka viņš ir labs treneris. Tā arī vienojāmies.

Vai viņš izteica savas prasības klubam?

Nepieminot nevienu futbolista uzvārdu, protams, viņš teica, ka komandai vajadzētu pastiprināties, bet tas arī bija mūsu pašu plānos. Līdz ar viņa klātbūtni klubā šos pastiprinājumus mums nu ir arī vieglāk iegūt. Daudzi, pazīstot šo treneri, zinot viņa treniņu procesus, viņa spēles stilu, grib pievienoties tieši viņa dēļ. Šo apstākļu dēļ mums arī ir izdevies piesaistīt vairākus futbolistus, kuri šobrīd atrodas jaunu izaicinājumu meklējumos, ar vēlmi atgriezties lielajā futbolā. Rezultātā – mēs iegūstam labu spēlētāju, kas alkst sevi pierādīt.

Nav noslēpums, ka Liepājas komandas līdzjutēji nebija mierā ar Pertiju, jo, viņuprāt, tika abižoti vietējās skolas futbolisti. Vai nav bail, ka šāda situācija atkārtosies arī Valmierā?

Es pieļauju, ka šādi paši pārmetumi var tikt sadzirdēti arī pie mums – ja būs rezultāts, tad to būs mazāk, ja rezultāta nebūs, tad tie būs ļoti skaļi un daudz. Būtiska detaļa, kuru vajag atcerēties, – ka  Tamazs Pertija ir galvenais treneris, tāds bija Liepājā, tāds būs arī Valmierā. Savukārt kluba politiku nosaka un lēmumus pieņem kluba vadība, bet sastāvu komplektē, vismaz mūsu gadījumā, klubs jeb Uldis Pūcītis. Tāpēc viņš strādā ar to, ko viņam dod. Pēc darba Liepājā viņš labi saprot, ka arī šeit ir godā lokālpatriotisms. Arī es paturu prātā šo specifiku, jo arī es esmu valmierietis, mēs meklējam zelta vidusceļu un balansu. Tamazs Pertija nevienu nenoniecina, dienas beigās viņš atbild par rezultātu, tāpēc laukumā iet spēcīgākie.

Man svarīgi ir, lai mūsu čaļiem tiktu dota iespēja, bet tas nenozīmē, ka kāds tiks sastāvā, tikai pateicoties Valmieras pierakstam. Jebkuram būs sevi jāpierāda. Es domāju, mūsējiem tas ir tikai ieguvums, ka ir konkurence, ka ir tāds treneris un tādi pieredzējuši spēlētāji blakus, ar kuriem ir gan iespēja pacīnīties par ko vairāk, gan arī iespēja ikdienā mācīties no viņiem. Jautājums, kā katrs no tiem spēlētājiem šīs iespējas izlobīs – vai nepadosies, vai neapvainosies jau pirmajās nedēļās.

Virslīgas komanda mums ir vitāli svarīga kluba, pilsētas un pat reģiona futbola attīstībai. Gribam tur noturēties, tāpēc arī mēģinām pastiprināties, kas vienlaikus dod lielāku iespēju mūsu labākajiem progresēt. Nevajag aizmirst arī to, ka ikviens, kurš izies laukumā, cīnīsies par uzvaru ar Valmieras kreklu mugurā, neatkarīgi vai viņš ir no Liepājas, Rīgas, Staiceles vai dzimis un audzis Valmierā.

Par sportiskajiem mērķiem šosezon. Krišjānis Kļaviņš tviterī izplatīja baumas, it kā runājot, ka valmierieši šosezon tēmē uz Eirokausu vietām...

Nezinu, no kurienes viņam šāda informācija. Tai pašā laikā es domāju, ka Tamazam šāds mērķis varētu būt, tāpēc, ka viņš vienmēr ir strādājis komandās, kuras Eirokausus arī sasniedz. Es neteiktu, ka tas ir mans mērķis, drīzāk mans sapnis. Būšu pieticīgāks – mēs nevaram, ieņemot pēdējo vietu pērn, šogad visiem teikt, ka cīnīsimies par čempionu titulu vai tikšanu Eirokausos. Centīsimies uzlabot rezultātu, ļoti gribam palikt virslīgā, izvairoties arī no pārspēlēm. Tad jau redzēsim. Šobrīd komanda ir labi nokomplektēta, ir visi priekšnoteikumi, lai mēs savu rezultātu uzlabotu. Kā būs? Ar pirmo spēli jau redzēsim, kā tas viss zīmējas.

Publiski ir izskanējusi informācija par Vernera Apiņa un Jāņa Krautmaņa pievienošanos. Kā ar citiem?

Šobrīd ar komandu ir vēl vairāki vietējie spēlētāji – Ēriks Punculs, Boriss Bogdaškins, Edgars Jermolajevs, vēl klāt nāks Artis Jaudzems, Krišs Kārkliņš un Vladislavs Soloveičiks.

Šajā sarakstā ir pussargi, uzbrucēji, bet kā ar aizsargiem, ar kuru trūkumu pērn ļoti mocījāmies?

Šajā ziemas pāreju periodā tā arī neesam atrisinājuši centra aizsargu problēmu, jo mūsu iespējas ir limitētas. Vēl skatīsimies, risināsim.

Tas nozīmē, ka aizsardzību turpinās cementēt vietējie čaļi?

Šobrīd jā. Ir trīs – Elmārs Sietinsons, Klāvs Kramēns un Artūrs Bankavs. Vēl gan ir viens brazīliešu aizsargs, kurš ir spēlējis Latvijā, bet vēl nav atbraucis uz Valmieru, jo risinām dokumentu jautājumus.

Kādi vēl leģionāri uzsāks šo sezonu komandā?

Viens no tiem ir ukraiņu vārtsargs Andrijs Fedorenko, pērn spēlējis Zviedrijā. Vārtsargu līnijā ir vēl viens vietējais – Vladislavs Lazarevs, kurš pēdējos gadus pavadījis Itālijā.

Vēl ir viens balsta pussargs, ukrainis, bet ar viņa pāreju ir sarežģījumi, es nezinu, vai viņš varēs spēlēt jau pirmajā spēlē. Tad ir viens japānis, uzbrūkoša tipa spēlētājs. Jāsaka, kas attiecas uz spēlēšanu, nevienam leģionāram vēl līdz galam nav sakārtoti papīri. Ir vēl viens afrikānis no Beninas – ļoti interesants spēlētājs. Plānā ir piesaistīt vienu talantīgu nigēriešu spēlētāju, bet arī viņu uz sezonas sākumu vēl nesagaidīsim.

Pārbaudes spēlēs esi jau redzējis Pertiju darbībā, kāds būs viņa rokraksts ar šo komandu?

Tas noteikti būs uzbrūkošs, atraktīvs futbols. Presings pie zināmiem noteikumiem. Vēl gan ļoti tāls ceļš ejams, lai visas viņa vēlmes laukumā tiktu izpildītas, bet pirmās iezīmes ir daudzsološas. VALMIERA GLASS VIA komandas spēle būs skaista. Tas arī ir Pertijas rokraksts, tāds bijis jebkurā viņa komandā – gan Skonto, gan Liepājā, viņš vienmēr ir spēlējis skaistu futbolu.

Pēc pēdējā laika notikumiem daudziem radusies pamatota interese par Valmieras turību, jautājot: nez par kādu naudu tie aizbraukuši uz nometni Turcijā?

Par Turciju ir tā – ir parādījies viens pagaidām anonīms cilvēks ar lieliem mērķiem, kas mums šo pasākumu uzsauca. Tas ir atsevišķs stāsts. Pastāv gan iespējamība, ka tā sadarbība te arī beigsies. Katrā ziņā šis cilvēks ir parādījis savus nopietnos nolūkus, sponsorējot šo nometni. Ja šī sadarbība realizēsies, tad tā tiks noformēta oficiāli, un kas pats galvenais, tā nebūs īstermiņa, bet gan ilgtermiņa – 5 līdz 10 gadu projekts. Vēl viena piebilde – līdz ar to te neieplūdīs miljonu investīcijas, tas būs adekvāts pienesums. Kā es uzskatu, ir nepieciešami 300 – 400 tūkstošu eiro liels budžets, lai uzturētu virslīgas klubā pašu nepieciešamāko. Protams, arī ar tādu nebūs viegli cīnīties ar miljonu budžetu klubiem, kuri sezonas gaitā var atļauties nomainīt vai teju pusi komandas.

Turcijas sakarā ir vēl viens faktors. Bijām arī uz divām dienām Lietuvā. Parēķinot vienas dienas izmaksas šajā valstī, tās ir krietni lielākas nekā Turcijā. Šīs 11 dienas, ko komanda tur aizvadīs, būs līdzvērtīgas mēneša vai pat vairāk ieguldītajam darbam šeit Valmierā uz sasaluša laukuma. Daudziem vietējiem čaļiem tā būs pirmā ārzemju pieredze un darbs profesionālā režīmā.

Paspējāt kā vēl nekad ilgi treniņos padeldēt arī Vidzemes Olimpiskā centra futbola stadiona laukumu. Kā ir ar to, tribīnēm, apstākļiem kopumā?

Šobrīd laukums ir tāds interesants. Pēc ziemas būs jāsakopj. Par tribīnēm neko vēl nevaru pateikt. Zinu, ka Valmieras pilsētas pašvaldība ar LFF ir parakstījusi līgumu, ka tās tiks sakārtotas līdz nākamā gada beigām. Mums ģērbtuves šobrīd vajag kā ēst. Kā man pieredzējuši kungi saka – no ģērbtuves arī viss sākas: tajās futbolisti pavada daudz laika, un, ja viņi šaurā telpā sēž cits citam uz galvas, nav tas labi. Var jau arī mājās saģērbties un aizbraukt uz treniņu, bet, ja mēs gribam šo līmeni celt, tad tās ir tikai reālas vajadzības. Arī atrast kādu telpu treneriem ir ļoti grūti, šobrīd mums ir iedalīts mazs bunkuriņš. Mēs te neviens netaisāmies locīt pirkstus, ka mums vajag ofisu, bet pietrūkst tādas telpas, kur ikdienā trenerim vai man aprunāties ar spēlētājiem vai kur pašiem treneriem savākties kopā, vai vienkārši kur kafiju iedzert un sagatavoties treniņam. Kaut vai bumbas kur ienest, lai mīnusos tās nesaltu. Esam ar VOC par to runājuši, iespējams, šāda telpa mums atbrīvosies tuvākajā laikā..

Gan jau nākamgad J. Daliņa stadionā viss būs.

Cerams.

Valmierai pirmā sezonas spēle paredzēta 17. martā pret BFC Daugavpils. Ko apsolāt līdzjutējiem, nākot uz šo spēli un uz sezonu kopumā? Saprotu, ka šosezon būs jārēķinās ar ieejas biļetēm.

Pirmkārt jau cīņas sparu – ne vienu reizi vien esam jau pierādījuši, ka cīnāmies no pirmās līdz pēdējai minūtei. Gan šajā spēlē, gan pārējās sezonas spēlēs centīsimies parādīt kvalitatīvu un aizraujošu futbolu, kas sniegs pozitīvas emocijas faniem.

Uz pirmo spēli ieejas biļetes vēl nebūs, bet no otrās mājas spēles gan, jo to diktē līgas komercreglaments. Manuprāt, tas nav nekas ārkārtējs, jo cena būs demokrātiska par šo izklaidi, kuru mēs centīsimies nodrošināt pēc iespējas aizraujošāku.