Uz Latvijas simtgadi – pašaustos brunčos
Rīt Rūjienā Latvijas valsts 100. gadadienas sarīkojumā «Katra doma, ko domāju» Rūjienas novada domes Atzinības rakstu par Rūjienas vārda popularizēšanu saņems arī aušanas meistare VIJA RULLE. Vai gan skolotājai var būt lielāks gandarījums, ja viņas audzēknes šo pasākumu daiļos tik dažādas un krāšņas!
Par to, kā amatnieku biedrības «Rūzele» dāmas tika pie pašu austiem brunčiem, stāsta Rūjienas Tautskolas vadītāja GITA ZARIŅA:
«Kad sabiedrībā parādījās iniciatīva «Uz Latvijas simtgadi – katram savu tautas tērpu!», arī Rūjienā mums šī ideja vairs nelika mieru. Aušanas meistare Vija Rulle, kas apaudusi lielu daļu Latvijas tautas deju dejotāju un koros dziedātāju, teica: «Varu jums palīdzēt gan ar zināšanām un tautisko rakstu krājumiem, gan arī ar steļļu sagādi un iekārtošanu!» Tā nu savs meistars mums bija, vajadzēja tikai izdomāt, kā iegūt finansiālu atbalstu. Palaimējās! Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele» ar 2016. gada novembri uzsāka īstenot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFA) projektu «Apmācības Rūjienā». Projektu realizējām ar LEADER atbalstu. Noorganizējām 10 dažādu apmācību kursus, tajā skaitā arī aušanas nodarbības. Kursi bija pieejami bez maksas. Atsaucība necerēti liela. Lai tiktu pie brunčiem, vispirms bija teorētiskās mācības un sagatavošanās. Vijai par šo tēmu bija ko teikt, jo viņai ir ne tikai vērtīgas grāmatas un žurnāli, bet arī savākti visu Latvijas novadu tautas tērpu paraugi. Konsultējoties ar Viju, katra nonāca pie savas izvēles. Vija katrai palīdzēja uzzīmēt tehnisko rakstu, sameklēt tam atbilstošus materiālus un arī ierādīja brunču aušanu. Tām, kam nebija iemaņu, sākotnēji bija šaubas, sak, vai man tas būs pa spēkam. Ar Vijas atbalstu bija! Individuālā darbā ar katru tapa Ventspils, lībiešu, Vecpiebalgas, Madonas, Rūjienas, Valmieras, Raunas, Tūjas, Siguldas, Cēsu un vēl citu novadu tautiskie brunči. Dažādība tik liela, jo katrai audējai savs stāsts par to, kādēļ izraudzītas tieši šīs krāsas un raksti. Projektā pavisam noauda 22 tautiskos brunčus.
Informācija aizgāja no mutes mutē, tādēļ aust gribētāju rinda auga. Lai arī LEADER projekts bija beidzies, sapratām, ka iesāktais ir jāturpina. Lūdzām finansiālu atbalstu un to saņēmām no Rūjienas novada domes. Pavisam Rūjienas Tautskolā, ejot uz Latvijas simtgadi, ir noausti 53 tautiskie brunči un vieni pašlaik vēl atrodas stellēs. Audēju rīcībā nodotas četras lielās stelles, interese un rosība nerimst, tādēļ prognozējam, ka līdz 100 pašu austiem tautiskiem brunčiem laikam tiksim. Milzīgs paldies Vijai Rullei par atbildīgo un iejūtīgo darbu šajā projektā un tā turpinājumā. Daļa viņas audzēkņu jauno zināšanu apguvē neapstājās tikai pie tautisko brunču noaušanas, bet apgūst arī steļļu uzstādīšanas un uzvilkšanas procesu, jo sapņo par savu steļļu iegādi.»
SĀKUMS. «Liesma» 2016. gada novembrī bija lieciniece tam, kā, uzsākot tautisko brunču aušanas apmācības, meistare Vija Rulle stellēs uzvilka pamatni pirmajiem 14 tautiskajiem brunčiem. Vija ar spēku diegus saņēma, pievelkot nospriegoja un uztina uz ruļļa. Pašlaik stellēs jau auž 54. tautiskos brunčus. Tie gatavi tapuši ar Vijas padomu, palīdzību un arī ar krietnu spēka devu. Ārijas Romanovskas foto
Paldies, Vija!
Lūk, ko par aušanas meistari Viju Rulli teica Rūjienas Tautskolā satiktās aušanas nodarbību apmeklētājas.
LUDMILA RUBIKA:
«Projektu sāku bez priekšzināšanām. Bija bail, ka nesanāks, bet pilnībā paļāvos uz Viju un sekoju viņas norādēm. Lūk, pašlaik aužu jau otros tautiskos brunčus! Pirmos – Cēsu rakstos – darināju meitai, jo viņa tur mācījās mūzikas skolā un vēlējās valkāt šā novada svārkus. Tagad aužu Skrundas brunčus vedeklai, jo tā ir viņas dzimtā puse. Ar Vijas špikerīšiem pie rokas viss notiek! Paldies Rūjienai, Tautskolai, Gitai un Vijai par šo iespēju.»
DACE EGLĪTE:
«Projektā iesaistījos ar nelielām iemaņām. Interesēja ne tikai pati aušana, bet arī steļļu iekārtošana. Ar Vijas gādību nu zinu gan vienu, gan otru. Man jau agrāk bija iegādāti Vijas austi brunči, bet tagad pati noaudu sev Rūjienas brunčus. Kur vēl jaukāk!»
INESE KALINKA:
«Tautskolā uz citām stellēm jau biju iemēģinājusi roku dvieļa aušanā, tādēļ labprāt izmantoju izdevību iemācīties arī brunču aušanu, ko uzskatīju par lielu izaicinājumu. Ar darbu tiku galā nedēļas laikā. Esmu vietējā, tādēļ nu varu lepni uzvilkt pati savu Rūjienas tautas tērpu, ko kopā ar Viju izvēlējāmies darināt pēc iespējas autentiskāku. Tas bija jauks process!»
ALDA VINTERE:
«Esmu rokdarbniece ar stāžu, bet nekad nebiju audusi. Kopš man Vija to ierādīja, esmu pamatīgi aizrāvusies. Biju Liepājā pie tautas tērpu zinātājas Ģībietes, lai uzzinātu, kādai jaciņai un blūzei jābūt pie manis noaustajiem manas mammas dzimtās puses – Tadaiķu tautiskajiem brunčiem. Saņēmu uzslavas par perfekti un autentiski pareizi noaustajiem brunčiem. Tas pilnībā ir Vijas nopelns, jo viņa raudzīja, lai visām viss būtu pareizi darināts. Iesākto turpinu, pašlaik atkal esmu stellēs, aužu saviem brunčiem atbilstošu plecu lakatu, kā arī gatavojos celot jostu, lai mans tautas tērpa komplekts būtu līdz sīkumam pilnīgs.»
«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.