Uzkāpšana Ķoņu kalnā
Līdz šim par Ķoņu kalnu biju dzirdējis vienīgi nostāstos, bet pašam tajā uzkāpt nebija sanācis, taču pēc tam, kad pēdējā ciemošanās reizē Naukšēnu novadā mūs laipni atšuva vairāki zvanītie vai vispār neņēma klausuli, ar fotogrāfi Āriju nospriedām — rauj viņu piķis, laižam izvēdināties uz Ķoņu kalnu — kā nekā plašais šļūdoņa radītais pacēlums ir novada simbols, kas attēlots novada ģerbonī.
Pieripinājuši pie kalna, atdūrāmies pret diviem šlagbomjiem — pa kreisi slēgts taisnākais ceļš uz karjeru, ko apsaimnieko Latvijas ceļu uzturētājs, pa labi — nav brīv kalnā uzbraukt ar mašīnu. Ja reiz tā, jābūt likumpaklausīgiem pilsoņiem un paugurā jārāpjas pašu spēkiem. Tā kā kopš Lielās talkas pagājušas jau pāris nedēļas, daudz neizbrīnāmies par plastmasas pudelēm ceļa malā, jo daļai iedzīvotāju piemīt paradums pie dabas krūts atbrīvoties no visa liekā, lai citugad lepotos ar jaunu rekordu talkas maisu pildīšanā.
Pārvarējuši šķērsli, uzņemam kursu uz virsotni, lai arī norādes aicina iegriezties Akmens izziņas takā. Iedobē, kas atgādina aizaugušu BMX trasi, līkņā divas sievas, vācot tējai priežu pumpurus — šāds uzlējums palīdzot pret klepu un citām elpošanas ceļu saslimšanām, ko agrāk dakteri sauca par akūtu respiratora iekaisumu.
Iemēģinot Ķoņu kalna ķoniņa krēslu. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv