Vai būs Ceturtā atmoda?

Esmu izjutis oligarhu spiedienu

Pilsoniskā aktivitāte pilsoņiem ir jāizrāda! Un tas ir apsveicami, ka Jaunā konservatīvā partija Jāņa Bordāna vadībā aicina mosties no neticības, ka neko paši nespējam, ka nekas jau šajā valstī nemainīsies. Ir jāmainās un Ceturtajai atmodai jābūt, ja gribam dzīvot skaistā un godīgā valstī. Atbalstu visus, kas vēlas doties uz Tautas sapulci un prasīt valstī pozitīvas pārmaiņas. Ir svarīgi pie varas esošajiem likt saprast, ka viņi nedzīvo izolētā pasaulē, ka likumi ir jāievēro visiem — to es attiecinu arī uz tā dēvēto «oligarhu lietu».

Savulaik, strādājot Rīgas pašvaldībā, arī pats izjutu politisko spiedienu — man neizdevās īstenot vairākas ieceres — tieši vides jomā, kur jautājumi bija saistīti arī ar ostām. Likās dīvaini, ka deputāti balsoja pilnīgi neadekvāti. Nebija šaubu, ka viņiem vajadzīgos mājienus bija devuši gan hūtes vīrs no Ventspils, gan bārdainis no «mākoņiem».

Zīmīga ir sapulces diena — 23. augusts, kad 1939. gadā tika parakstīts noziedzīgais Molotova - Ribentropa pakts, un joprojām jūtams, ka mūsu likteni nosaka citi. Taču latviešu tautas atmiņā 23. augusts ir saistīts arī ar cerībām, tautas spēku, kas spēj iedvesmot daudzus. Atcerēsimies, 1989. gadā notika «Baltijas ceļš». Jaunā konservatīvā partija nākusi klajā ar drosmīgu un skaidru mērķi, kuru absolūti atbalstu, ka Molotova - Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā. Piekrītu aicinājumam, ka «ir jāgāž čekistu un citu padomju sistēmas draugu iniciētā sistēma. Beidzot no tiesas ir jāatjauno princips, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tikai tad, kad lēmumus valstī pieņems tautas ievēlētie Saeimas deputāti, ne oligarhi viesnīcu numuriņos vai pirtīs, Satversmes darbību varēs uzskatīt par atjaunotu».

Katra paaudze izšķir nākotni

Vai šo mērķi spēsim īstenot? Kādiem vajadzētu būt jaunajiem deputātiem? Nevis promaskaviski noskaņotiem, kāda ir pašreizējā partija ZZS, bet eiropeiski domājošiem, kuri grib dzīvot tādā pasaulē, kādā attīstās progresīvā civilizācija. Latvijā ir pietiekami daudz brīnišķīgu jauniešu, vajag tikai drosmi iesaistīties politikā un ņemt varu savās rokās. Latvijas nākotnei ir jāizšķiras katrā jaunā paaudzē.

Protams, šobrīd grūti paredzēt, vai Jaunā konservatīvā partija spēs īstenot savu mērķi, vai šābrīža aktivitātes nav tikai «muskuļu audzēšana» cīņai nākamajās Saeimas vēlēšanās. Taču man ir cerība, ka Bordāns spēs iegūt vēlētāju uzticību, jo partija strādā jau labu laiku un nav nevienam pārdevusies vai arī apvienojusies ar kādu citu. Nākotnē viss atkarīgs no tā, kādi cilvēki iesaistīsies partijas darbā. Svarīgi, lai nepielien tie, kam interesē tikai politiskā karjera, lai partija nepārvērstos par pārbēdzēju un salašņu nometni.

Tikai kopīgiem spēkiem spēsim valstī ko mainīt. Patiesībā būtu labi, ja zem Jaunās konservatīvās partijas karoga apvienotos arī citi progresīvie spēki, kas vēlas nopietnas pārmaiņas. Mūsu bēda allaž bijusi latvisko partiju sadrumstalotība, bet, kā rāda pieredze, tieši tad vieglāk skaldīt un valdīt tiem, kuru mērķis nebūt nav spēcīga un demokrātiska Latvija. Ceru, ka šī Tautas sapulce vēlreiz apliecinās Latvijas sabiedrības stingro vēlmi attīrīties un politiķiem — ka tautas piešķirtā vara pirmkārt ir atbildība!