Vakareiropa "elektrizēties" nesteidzas
Teorētiski it kā viss tiek darīts, lai transportu pārvērstu par pilnīgi zaļu. Vismaz Eiropā noteikti, jo te pār lielāko daļu valstu kaut kāda kopēja kontrole iespējama. Piemēram, vēl pērnā gada nogalē visas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par ambiciozākiem klimata mērķiem, proti, līdz 2030. gadam par 55% samazinot oglekļa dioksīda emisijas, lai līdz 2050. gadam panāktu Eiropas Savienības klimata neitralitāti atbilstoši Parīzes nolīguma prasībām.
Radīta arī virkne šo procesu rosinošu likumdošanas aktu, starp kuriem Eiropas Zaļā kursa galvenie elementi ir Eiropas Klimata likums, Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģija, stratēģija No lauka līdz galdam, Eiropas Savienības rūpniecības politikas stratēģija un ilgtspējīgu finanšu regulējums. Sagaidāms, ka tuvākajos gados būtiskas pārmaiņas skars visas tautsaimniecības nozares, bet jo īpaši – enerģētiku, transportu, būvniecību, rūpniecību, lauksaimniecību un finanšu nozari.
Šodien Rūcamlapā tā pamatīgāk paskatīsim tieši transportu, ja vēl konkrētāk, tad parunāsim par elektromobiļiem. Kā zināms, ik pa laiciņam kāds no pasaulē atpazīstamiem auto zīmoliem deklarē, ka pēc tāda un tāda gada šī kompānija ar iekšdedzes dzinējiem vairs ni un ni... Pagaidām par šiem lozungiem atļaujos vien pasmaidīt. Jo reālajā dzīvē viss ir citādāk, tur cilvēkiem pirmā problēma nebūt nav – iegādāties jaunu elektromobili vai tomēr veco labo dīzeli vai benzīnnieku, protams, maksimāli modernā un videi draudzīgā izpildījumā.
KĀ AR CIRVI IZTĒSTS. Tāds – askētiski stūrainām formām – izskatās skotu bezceļnieka Munro Mark 1 prototips. Foto no munro-ev.com
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv