Valmierā audzis Dižozols
Godu pārstāvēt Valmieru 16. novembra pieņemšanā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai pie Valsts prezidenta Rīgas pilī nopelnījis mežu apsaimniekošanas uzņēmums Dižozols. Lai iepazīstinātu Liesmas lasītājus ar vienu no nozares vadošajiem spēlētājiem valstī, tikos ar uzņēmuma vadītājiem JURI ANDŽEJEVSKI un RAIMONDU CIPI viņu Valmieras biroja telpās līdz nepazīšanai izremontētajā mājā Beātes ielā 5.
Valmierā netrūkst augošu uzņēmumu, bet tieši jūs nesīsit Valmieras vārdu Rīgas pilī.
J.A.: Mums tas ir liels gods un vienlaikus arī novērtējuma apliecinājums. Te jāsaka liels paldies Valmieras pilsētas pašvaldībai un Jānim Baikam, ka mūs ir pamanījuši un izvirzījuši šim pasākumam. Protams, tās sajūtas ir labā ziņā dīvainas, ir iekšējs satraukums pirms došanās pie prezidenta. Ar nepacietību gaidu šo piektdienu. Protams, tas ir arī liels to cilvēku nopelns, kas stāvēja pie uzņēmuma pirmsākumiem, tāpat arī līdzšinējās komandas, kā arī mūsu partneru un klientu panākums – bez viņiem visiem mēs nebūtu tik tālu tikuši.
Kas ir Dižozols, kādi ir jūsu uzņēmuma pirmsākumi un kur esat šodien?
R.C.: Mūsu galvenais uzņēmējdarbības fokuss balstās uz pilna cikla meža apsaimniekošanu, nodarbojamies arī ar koksnes pirkšanu un pārdošanu, ar savu transportu nodrošinām arī paši savu loģistiku.
J.A.: Uzņēmums tika dibināts 2012. gadā, bet paši pirmsākumi meklējami vēl agrāk. Nosaukumu Dižozols uzņēmums ieguva 2017. gadā – tā teikt, ozolu mēs iestādījām labi sen, bet par dižozolu tas izauga tikai pērn. Komanda strauji augusi pēdējā pusotra gada laikā – pirms diviem gadiem bija desmit cilvēku komanda, bet pašlaik tie ir 50 cilvēki mūsu komandā un vēl 70, kas strādā kā ārpakalpojumu sniedzēji.
R.C.: Lai ieskicētu: mēs šī gada pirmajā pusē jau bijām sasnieguši pagājušā gada apgrozījumu. Pērn tas bija ap 12 miljoniem eiro, bet jau šajā pusgadā 12,5 miljoni, gadu plānojam noslēgt, kā minimums, ar divdesmit piecu miljonu apgrozījumu. Mēs strauji augam, šobrīd esam jau viens no lielākajiem uzņēmumiem Valmierā un arī reģionā. Līdz šādam rezultātam nonācām pēc tam, kad sākām ieviest mūsdienīgas prakses visos uzņēmuma departamentos un tā funkcijās. Būtiski mainījām pakalpojumu, ko sniedzam. Līdz tam mēs bijām viens no daudziem mežsaimniecības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar to, ko visi pārējie. Nolēmām paskatīties uz šo tirgu nedaudz citādāk, ko tad īsti vēlas meža īpašnieks, patērētājs. Sapratām ļoti daudzas būtiskas lietas, ka tirgū nav pakalpojuma, kas ir pilnībā caurspīdīgs, pilnībā atvērts un godīgs pret klientiem, meža īpašniekiem. Mēs atradām veidu, kā, liekot lietā mūsdienu tehnoloģijas, mūsu ekspertu pieredzi un Skandināvijas mežu apsaimniekošanas praksi, nodrošināt labāko iespējamo pakalpojumu meža īpašniekiem.
Mēs gribam panākt, ka cilvēki arvien vairāk sāk apzināties mežu vērtību un apsaimnieko tos paaudzēm ilgi, nevis vienkārši atbrīvojas, pārdodot un gūstot īslaicīgu labumu. Meža ilgtermiņa vērtība sabiedrībā vēl nav tik skaidra. Vēlamies, lai pēc iespējas vairāk mežu īpašumu paliek latviešu rokās. Manā skatījumā latviešiem ir tāda ļoti emocionāla piesaiste pie zemes, tāpēc mēs, protams, nevēlētos redzēt, ka tā visa tiktu vienkārši pārdota. Ir bijuši cilvēki, kuri saka, ka nezina, kur naudu likt. Nu nopērciet kaimiņos mežu, tas nekur nepazudīs, nauda neizčibēs, un meža vērtība tikai turpinās pieaugt. No otras puses, mēs domājam arī par sava uzņēmuma nākotni – jo būs vairāk Latvijā privāto mežu īpašnieku, jo vairāk darba būs arī mums.
Vai no Rīgas vadīt šādu uzņēmumu nebūtu bijis vieglāk?
J.A.: Bet Vidzemē ir vairāk mežu! Mēs paši esam no Rūjienas, Valmierā dzīvojam jau 20 gadus. Uzņēmums sāka augt un attīstīties Valmierā, un mēs esam nolēmuši, ka to šeit turpināsim un paliksim pie savām saknēm. Protams, mums ir arī birojs Rīgā, taču Latvija nav tik liela, lai vietai būtu kāda būtiska nozīme, mēs strādājam visā Latvijā.
Zinot, ka jūs, Juri, esat bijis labi zināms basketbolists, nav bijusi doma kļūt par Valmieras komandas atbalstītājiem – Valmieras Dižozoli labi skanētu.
J.A.: Tas būtu skaisti, protams. Šobrīd tai ir pietiekami nopietns atbalstītājs, komanda ir ļoti interesanta – jauna, ar dažiem pieredzējušajiem. Basketbolā jau esam devuši savu artavu, savulaik atbalstot tādus basketbolistus kā Rolands Šmits un Rinalds Mālmanis; tā kā mums sports ir sirdij tuvs, esam palīdzējuši arī Mārim Štrombergam. Ārpus sporta katru gadu atbalstām vairākas organizācijas, arī Valmieras SOS bērnu ciematu, Valmieras Drāmas teātra māksliniekus.
Jūsu logo uz Štromberga krekla gan nebiju manījis.
J.A.: Tas mums nekad nav bijis pašmērķis – palīdzot kādam, panākt, lai pretī mēs saņemtu publisku uzmanību mūsu virzienā. Mēs esam izveidojuši savu ideju par to, kā palīdzēt no zīles izaugt par ozoliem. Tad, kad cilvēki jau ir veiksmīgi un guvuši panākumus, tad daudzi ir gatavi atbalstīt, bet mēs tieši otrādi – novērtējam potenciālu jaunajos. Redzam, kas ir cīnītāji, atbalstām tos, kas ir gatavi ielikt darbu, lai kļūtu par labākajiem tieši laikā, kad viņiem atbalsts ir visvairāk nepieciešams.
Kāds būtu jūsu novēlējums Latvijas iedzīvotājiem valsts simtgadē?
J.A.: Es gribu novēlēt ikvienam tā patiešām apzināties, ka mēs esam ļoti spēcīga tauta, ar ļoti dziļām saknēm. Mūsu brīvība, ko esam mantojuši no saviem senčiem, ir lielākā vērtība. Mūsu zeme, kuru esam izcīnījuši, ir labklājības šūpulis. Un mūsu atbildība ir nodot šīs visas vērtības nākamajām paaudzēm.
JURIS ANDŽEJEVSKIS. Dižozola valdes priekšsēdētājs. Foto no uzņēmuma arhīva
«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.