Valmiera vēlreiz apspēlē čempionus

Pildot fotogrāfa pienākumus, esot tuvāk spēles laukumam un spēlētāju soliņam, nereti nākas sadzirdēt to, ko nedzird līdzjutēji tribīnēs. Tā, piemēram, ejot uz spēli, Riga FC rezervisti savā starpā jau apspriedās, kā viņu komanda izskatīsies turnīra līderu godā, ja vien gūs panākumu pār valmieriešiem. Vēlāk, spēles gaitā, kad Krišs Kārkliņš nopelnīja dzelteno kartīti, asi apstādinot Artūru Karašausku, pēdējais, noskrienot garām Valmieras galvenajam trenerim Tamazam Pertijam, nosolījās, ka viņa nesenajam pāridarītājam drīz sagādās arī noraidījumu. Ne viens, ne otrs nepiepildījās – drēgnajā pavasara vakarā viesu futbolisti uz Rīgu aizbrauca ar tukšām kabatām.

Šī noteikti atkal bija Pertijas un viņa palīgu spilgta futbola izpratni demonstrējoša paraugspēle – tika izvēlēta vispiemērotākā taktika pret uz papīra spēcīgākiem pretiniekiem, arī laukumā, gruzīnu speciālista vārdiem runājot, tika sūtīti 11 gladiatori – augsti motivēti sevi parādīt, pretinieku iznīcināt.

Šobrīd ir visai viegli iztēloties, ar kādu iznākumu beigtos spēle pērn, ja tai Valmierai pretī stātos šāds Riga FC uzbrukuma trio – Karašausks, Aleksejs Višņakovs un Darko Lemajičs. Būtībā izslavētākie Virslīgas futbolisti pret šo Pertijas komandu jau otro spēli paliek bešā (taisnības labad pirmajā nespēlēja ne Višņakovs, ne Lemajičs). Visi trīs šajā spēlē bija aktīvi, bet neko vairāk, vienīgais bīstamais moments palicis atmiņā, kad Višņakovs pirmā puslaika izskaņā raidīja tālšāvienu, kuru skaistā lēcienā atvairīja Aprīļa labākā spēlētāja balvai nominētais Vladislavs Lazarevs. Nominēts tika arī Nakamura, bet, manuprāt, pelnīti saņēma Vugars Askerovs (BFC Daugavpils).

Šī bija viena no tām retajām spēlēm, kad krietni mazāk no Pertijas spēles laikā tika dzirdēta komanda «press, press», kas nozīmē, ka viņa padotajiem intensīvi šinī brīdī jāsedz pretinieki, tā liekot tiem kļūdīties. Varēja redzēt, ka spēki tika taupīti, un tas atmaksājās, jo, kad vajadzēja, varēja atbildēt ar asiem pretuzbrukumiem, kuru gan bija visai maz. Toties viens no tiem padevās par visiem simts – spēles 54. minūtē, labi saspēlējoties gar labo malu, bumbu soda laukumā neviena nepiesegtajam Nakamuram raidīja Boriss Bogdaškins, mazais japānis ar to izrīkojās kā liels ģēnijs, pāris pieskārienu un precīzs sitiens vārtu augšējā labējā stūrī – 1:0. Pēc gūtajiem vārtiem laukuma saimnieki vēl vairāk nosēdās, tai pašā laikā neļaujot pretiniekiem pārāk izvērsties. Īpaši karsti gāja spēles pēdējās minūtēs, kad ar garajiem pretspēlētājiem varonīgi nocīnījās valmieriešu aizsargi – Leo Lelis, Mārcis Ērglis un uz maiņu nākušais Klāvs Kramēns. Stabili vārtos darbojās arī Lazarevs, kurš pa šo sezonu kopā pieļāvis labi ja trīs četras kļūdas. Cīnītājiem piestāv šādas uzvaras. Var arī teikt, ka šie gūtie seši punkti pret spēcīgo Riga FC klubu ir visu 12 vērtē, ļoti iespējams, ka sezonas beigās tieši tie būs izšķirošie cīņā par kādu augstāku vietu.

Kristaps Blanks, Riga FC treneris, pēc spēles: «Protams, ļoti nepatīkami, ka atkal zaudējam Valmierai – otro reizi sezonā un otro ar 0:1. Pirmajā puslaikā nekas neliecināja, ka mēs šeit varētu paklupt, uzskatu, ka Valmierai vispār nebija neviena bīstama momenta. Neteikšu, ka mums bija bīstami momenti, taču mēs kontrolējām bumbu, centāmies uzbrukt. Tomēr kaut kur noslēdzošajā fāzē, pēc centrējumiem īsti līdz sitieniem netikām. Varbūt brīžiem pārējie nepalīdzēja Lemajičam – viņš labi aizķērās aiz bumbām, bet īsti nebija, kam nomest uz priekšu. Bieži sanāca, ka nometa atpakaļ, līdz ar to temps bija zaudēts un Valmiera paguva atgriezties aizsardzībā. Uzlauzt viņus, kad viņi bija nosēdušies, bija ļoti grūti. Nesanāca ne caur vidu, ne caur malu, mūsu piespēles nebija pietiekami kvalitatīvas. Višņakovam puslaika beigās sanāca labs sitiens, bet vārtsargs atvairīja. Pārtraukumā centāmies iestāstīt puišiem, ka Valmiera pēc atpūtas svaigiem spēkiem pirmajās minūtēs centīsies iet uz priekšu un veikt presingu. Tā arī gadījās, ap puslaika 10. minūti kaut kur iekritām. Pēc tam bija skaidrs, kā spēle turpmāk ritēs – Valmiera nosēdīsies ļoti dziļi, bet mums būs jācenšas viņus uzlauzt. Tik mazā laukumā kā šeit caur vidu tikt ir neiespējami, tikai ar centrējumiem, taču arī tie nebija tik kvalitatīvi, kā vajadzēja. Spēles beigās vēl bija momentiņš, kad burzmā tika uzsists tieši vārtsargam rokās, bet laikam savu veiksmi pēdējās minūtēs jau esam izsmēluši – ar Mettu šādi jau izrāvām uzvaru. Šodien neaizķērāmies. Taču nevar kaut ko pārmest puišiem – visi centās, visi cīnījās. Tā gadās, tāds ir futbols. Visi, protams, ir sašutuši un bēdīgi, ka atkal tā – uzvaras gadījumā būtu izvirzījušies tabulas vadībā. Taču čempionāts ir tāds, kāds tas ir – visi cits citam atņem punktus. Līdzjutējiem ir interesanti. RFS ir augstāk, bet nevar uzvarēt, mēs arī zaudējam punktus. Žēl, ka šodien tā, jāapsveic Valmiera. Teikšu banāli – viņiem vienīgais bīstamais moments pārvērtās par vārtiem, taču tāds ir futbols, galvenais ir rezultāts uz tablo. Braucām uzvarēt. Tabulā visi cits citam ir blakus, tūlīt jau nākamā spēle. Turnīrs ir tāds, ka ik pa četrām dienām spēle. Nav īsti laika sērot par zaudējumiem. Vēl ļoti daudz jāspēlē.»

Tamazs Pertija: «Spēlējām pret čempioniem, kas uzreiz rada psiholoģisko spiedienu. Riga FC ir simpātiska, spēlējoša komanda. Tas, ko parādīja pretinieku puiši, manuprāt, bija viens no labākajiem sniegumiem šosezon, jo labi kontrolēja bumbu, sevišķi pirmajā puslaikā, labi kombinēja, un mums bija grūti ātri pārkārtoties, jo viņi ļoti ātri darbojās. Negaidījām, ka viņi pirmajā puslaikā spēs tik ātri kombinēt. Otrajā puslaikā pārkārtojāmies, izvirzījām drusku citas prasības, lai pretinieki neparādītu savas pozitīvās kvalitātes. Ja mēs zaudētu uzmanību kaut uz sekundi, viņi uzreiz varētu nogādāt bumbu soda laukumā, kur savukārt augumā raženie spēlētāji spēj labi spēlēt ar galvu. Tāpēc aizvērām flangus, un mūsu uzdevums bija, lai viņi bumbu kontrolētu tikai centrā, jo agri vai vēlu viņi tāpat nonāk flangā. Par 70% mums tas izdevās, bet 30% gadījumu viņi tāpat mūs uzlauza un bīstami uzbruka.

Tas, ka divreiz esam pratuši uzvarēt čempionu, rāda, ka mums ir maksimālā motivācija, jo pret čempionu ir interesanti un nav spēlētājiem daudz kas jāsaka, jo katrs vēlas sevi pret čempionu apliecināt. Esmu pateicīgs puišiem, ka viņi tika galā ar šo sarežģīto pretinieku. Esmu priecīgs par trim punktiem.»

Pēc šīs uzvaras un RFS kārtējā neizšķirta (0:0 pret Jelgavu) turnīra tabula izskatās šādi: 1. RFS ar 24 punktiem (11 spēlēs), 2. Riga FC 22 (11), 3. Valmiera 17 (10), 4. Daugavpils 16 (10), 5. Ventspils 13 (11), 6. Jelgava 13 (11), 7. Spartaks 13 (11), 8. Metta 9 (11), 9. Liepāja 8 (10).

Nākamajā kārtā valmieriešiem spēle izbraukumā pret Ventspili – šosestdien pl. 18.10, pēc tam nākamo trešdien pl. 19.45 spēle Rīgā pret turnīra līderiem RFS.

VALMIERA GLASS VIA – Riga FC 1:0 (0:0)

Vārti: Nakamura 54’

Brīdinājumi: Kārkliņš 57’, Grjaznovs 89’, Soloveičiks 90’+3’ – Černomordijs 67’

Sastāvi: Lazarevs (v), Kārkliņš, Krautmanis, Jermolajevs (83’ Kramēns), Lelis, Ērglis (k), Nakamura, Helovani, Bogdaškins (81’ Grjaznovs), Bagidī (68’ Soloveičiks), Punculs – Uvarenko (v), Černomordijs, Prenga, Kurakins, Pētersons (84’ E. Stuglis), Šaričs, Brisola, Sato (57’ Bilinskis), Višņakovs (k) (59’ V. Fjodorovs), Karaušausks, Lemajičs.

Spēles tiesnesis: Aleksandrs Anufrijevs

Skatītāji: 400

VALMIERA GLASS VIA futbolisti steidz apsveikt savu komandas biedru Šunsuki Nakamuru pēc vārtu guvuma spēlē pret Riga FC.