Valmieras atmiņas
Tur, kur staltās sila priedes – saulē zaigojoša bērnība,
Skan manī atkal ziedu zvani, pieskandina čiekuri.
Saucu agrā rīta stundā: vai tu nāksi kādreiz atpakaļ,
Saules staros šūpodama brūnās smilgu galotnes?
Čukstu klusā novakarē: ja tev kādreiz vienai skumji kļūs
Tad, kad mani(s) neredzēsi, – pieskandini čiekurus.
Ģimenē bijām:
• Tēvs, Jānis Vēliņš, dz. 1904.g. 5.okt. Vecpiebalgas pagastā.
• Mamma, Valda Eiženija Vēliņa (dz. Knospe), dz. 1915.g. 2.maijā Krievijā, Orlā, uz kurieni viņas vecāki evakuējās, kad vāci Pirmā pasaules kara laikā apdraudēja Rīgu.
• Mēs, puikas: Jānis, Guntis un Andris, dzimuši Valmierā. Tātad visi esam Valmieras puikas.
Tēva vecākiem piederēja 30 hektāri zemes, Jaunpiebalgas «Kalna Nēķeni». Tur bija uzcelta dzīvojamā māja, kūts, šķūnis. Tēvs bija vecākais no trim bērniem: vēl māsa Alīda un brālis Kārlis. Pēc Jaunpiebalgas Pētera skolas Jānis mācījies Cēsu pamatskolā, 1925.g. beidzis Cēsu Bērzaines ģimnāziju, pēc tam — Latvijas Universitāti un strādājis par matemātikas skolotāju Lugažos, Ilūkstē, Gaujienā.
VECĀKI. Jānis un Valda Eiženija Vēliņi. 1958. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv