1929./30. mācību gadu uzsāka 81 audzēknis, bet gada beigās ar atzīmi vērtēti 66. Līdztekus jau stabilajiem vietējiem pedagogiem – Aleksandram Braueram, Alvīnei Liepiņai-Sinepai un Arnoldam Sinepam strādāja vijoļspēles skolotājs Vilis Švinka un dziedāšanas skolotājs Artūrs Kornets, kuri bija pedagogi arī Cēsīs.
Šis laiks skolai nav bijis viegls, par to liecina lūgumraksti gan Kultūras Fonda domei, gan Izglītības ministrijas Arodskolu direkcijai. Jāatzīmē, ka finanšu trūkums bija hronisks. 1930. gada 18. februāra iesniegumā Kultūras Fonda domei, ko parakstījuši skolas saimnieciskās padomes priekšsēdētājs Kārlis Purmalis un direktors Arnolds Sineps, raksturots stāvoklis pirms 10 gadu jubilejas:
Pateicoties Kultūras Fonda regulāriem pabalstiem, Valmierā pie Centrālās Latviešu Jaunatnes Savienības Valmieras nodaļas pastāv Mūzikas Skola, kura šā gada rudenī varēs atskatīties uz 10 gadu darbību.
Šanī laikā skolā ir mācījušies 435 skolēni, vietējie un apkārtnes skolotāji izlietojuši iespēju papildināt skolā muzikālo izglītību. Vairāki apdāvināti skolēni sagatavoti valsts konservatorijai.
SKOLAS 10 GADU JUBILEJĀ VALMIERAS VALSTS ĢIMNĀZIJĀ. 1.rindā no kreisās puses: 1.- Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Vilis Kalējs, 2.- dziedātāja Daila Zaķe, 3.- pedagogs Artūrs Kornets, 4.- pilsētas galva Jānis Līgats, 5.- mūzikas skolas direktors Arnolds Sineps, klavierpedagoģe Alvīne Liepiņa-Sinepa, 6.- klavierpedagogs – Aleksandrs Brauers, 7.- ?. 2.rindā no kreisās: 1.- nākamais mūzikas skolas direktors, pianists Elmārs Vikmanis, 2.- iepriekšējais direktors, pianists Pauls Krieviņš, 3.- vijolnieks Helmers Pavasars, 4.- dziedātājs Fēlikss Veikins, 5.- CLJS Valmieras nodaļas valdes loceklis Jānis Mansons (Madarājs), 6.- (domājams, mūzikas skolas kasiere Irma Hincenberga), 7. – skolas sekretārs Alberts Alksnis, 8.- pianists Jānis Ķepītis, 9.- CLJS nodaļas priekšnieks Hugo Traubergs (Tērauds). Foto no krājuma Latvju Mūzika