Valmieras stikla šķiedra: skats ne tikai savā sētā
Šoreiz Liesmai garākā sarunā akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra prezidents un valdes priekšsēdētājs ANDRIS OSKARS BRUTĀNS ne tikai stāsta par Valmieras ražotnes un Valmiera Glass grupas uzņēmumu aktualitātēm, bet arī sniedz savu redzējumu uz Valmieras pievārtē un visā Latvijā notiekošajiem ekonomiski politiskajiem procesiem.
VAJAG PLAŠĀKU. Valmieras stikla šķiedrā ir 950 strādājošo, nupat jau visiem darbinieku automobiļiem stāvlaukumā kļūst par šauru, tāpēc tiek domāts par stāvvietas paplašināšanu jau tuvākajā nākotnē.
Gunta Vīksnas foto
Kāds Valmieras stikla šķiedrai bijis 2014. gads?Kopumā ļoti sekmīgs. Protams, bija daži nelieli apstākļi, kas nedaudz patraucēja, piemēram, Krievijas un Ukrainas krīze. Mums budžetā bija plānoti 7% uz Krieviju un Ukrainu kopā, tad nu kādus 3% uz ģeopolitiskās situācijas rēķina no cerētā neizpildījām. Pieaugums Valmieras stikla šķiedras neto apgrozījumā pēc neauditētiem datiem, rēķinot pērno pret 2013. gadu, ir 8,5%, sasniedzot rekordskaitli — 91,9 miljonus eiro. Esam sasnieguši arī plānoto peļņu. Valmiera Glass grupa sastāv no trim uzņēmumiem — Latvijā, Lielbritānijā, ASV. Vai ārpusē esošajos strādā ar lielāku pievienoto vērtību nekā Valmierā?Var teikt, ka mūsu Anglijas uzņēmums strādā ar pievienoto vērtību, taču pagaidām vēl ne tik lielu kā Valmieras uzņēmums. Tas saistīts ar tur ražoto arhitektūras audumu un attiecīgi ar šī materiāla lietošanu konkrētos projektos. Iznāca, ka pērn Anglijā sagatavojām pasūtījumus jau šim gadam. Būs jauns liels stadions Turcijā, kur izmantos šo arhitektūras audumu, briest vēl viens līdzīgs projekts. Turcijā bija plānots šo būvi pabeigt jau pērn, taču nācās pārcelt uz 2015. gadu — tā celtniecībā mēdz notikt. Ja runājam par ražotni ASV, tad tur viss notiek patiešām amerikāniskā tempā — līgumu ar celtniekiem par ražotnes būvi noslēdzām pērn augustā, pašlaik tur jau notiek Vācijā ražotu — pilnīgi jaunu — iekārtu palaišana, pat pirmās eksperimentālās produkcijas ražošana, bet oficiāli šo ražotni atklāsim 26. martā. ASV mums noslēgts līgums ar klientu par produkcijas piegādi uz 5 gadiem, sākotnēji, uzņēmuma pirmajā kārtā, tur ražosim stikla šķiedras filcu. Daļu no nepieciešamā izejmateriāla sagatavosim Valmierā, konteineros sūtīsim uz ASV, kur taps gala produkts. Tur uz vietas ir liels noieta tirgus šiem ražojumiem, to lielā mērā nosaka strauji augošā ASV ekonomika.Kāda patlaban ir hierarhija starp trim Valmiera Glass grupas uzņēmumiem? Neapšaubāmi lielākais ir Valmieras stikla šķiedra ar 950 strādājošajiem. Pašlaik Anglijā ir 150 strādājošie, un ASV uzņēmumā tā pirmajā pakāpē būs 50 strādājošie, pēc visu trīs kārtu uzbūvēšanas — tas plānots 5 gadu laikā — Džordžijas štatā mums būs 150 strādājošie. Parunāsim par Latviju starptautiskā arēnā. Kā vērtējat lēmumu atteikties no mūsu valsts paviljona būves izstādē Expo 2015? Cik liels vispār sausais atlikums no šādiem pasākumiem? Arī mēs savulaik braucām uz daudzām tādām vispārējām rūpniecības izstādēm, no kurām patiesībā jēgas nebija nekādas. Jau visai ātri sapratām, ka jābrauc tikai uz specializētajām tehniskā tekstila izstādēm. Lielākās no tām notiek Frankfurtē, Vācijā, vēl var braukt uz Ķīnu, Japānu vai ASV.Labi, varētu Latvija uz Milānu ar savu paviljonu doties, taču ne jau par 7 miljoniem! Par mūsu klātbūtni Expo 2015 jau 500 tūkstošus eiro samaksāt būtu pārāk lepni. Ja pat tāda bagāta valsts kā Luksemburga izvēlas iet par apakšīrnieku Latvijas paviljonā... Visticamāk, arī viņi to uzskata tikai par iespēju lieku reizi atrādīties, bez būtiska pienesuma valstij kopumā.Piekrītu par 100%! Kad sākās šis gads, domāju, ka nu jau valstī lietas ies uz augšu, bet... Sākās ar dārgi iznomātajiem ātrās palīdzības automobiļiem, tad nāca restorānu Gan bei afēra ar dubulto grāmatvedību, tad Dinaz naftai pusotru miljonu eiro skaidrā naudā izņēma. Nu, domāju, beidzot lietas sāks kustēties, bet atkal, redz, izrādās, ka sanitāros automobiļus nedrīkst pirkt un ka tur kāds ierēdnis savulaik kaut ko nav pateicis... Savukārt pie dārgajām Expo lietām it kā stāv klāt bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, tas pats, ar kura svētību un parakstu savulaik tika izdalītas zaļās enerģijas un koģenerācijas staciju būves atļaujas...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv