Valmieras Valsts ģimnāzijas hronikas vēstījums

Ceļas jaunai dzīvei1920. gada vasarā Valmieras un tās apkārtnes iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Latvijas teritorija atbrīvota no ienaidniekiem, un varēja sākties Latvijas Republikas atjaunošana.  Beidzot  kļuvuši par savas zemes saimniekiem, cilvēki pamazām sāka ticēt jaunajai Latvijas valstij.Kara sekas Valmieras ielās bija redzamas visapkārt: izrautās bumbu bedres vēl nebija nolīdzinātas, sagrauto namu drupu kaudzes slējās augšup kā mēmi kara posta liecinieki, atvaļinātie un ievainotie karavīri klīda pa Valmieru, veikalos, sabiedriskajās ēkās, privātmājās un skolās bija jāveic remontdarbi, jo pēc Brīvības cīņu kaujām bija izsistas logu rūtis, izvazāts skolu inventārs, posts un nabadzība sagaidīja jaunās dzīves veidotājus.1919./1920. m.g. Valmierā darbojās divas vidusskolas: Valmieras sieviešu ģimnāzija, ko vadīja skolotāja, matemātiķe Berta Staklis, un vīriešu reālskola mācītāja, vēlākā LV izglītības ministra Ludviga Adamoviča vadībā. Sieviešu ģimnāzija atradās kurlmēmo skolas telpās, reālskola divās nomātās ēkās L. Paegles ielas sākumā. 1920. g. pavasarī abās skolās bija tikai pa vienai izlaiduma klasei. 1920. gada 19. jūlijā Valmieras domes sēdē tika izskatīts jautājums par pilsētas skolām, pilsētas valde uzturēja 7 pamatskolas, 3 vidusskolas — zēnu reālskolu, sieviešu ģimnāziju, pilsētas kreisskolu un vienu pirmskolu. Būtiskas pārmaiņas bija jāveic, jo grūtajā pēckara laikā pilsētas valde finansiāli nespēja uzturēt vairākus skolas namus un izmaksāt skolotājiem algas.1920. gada 1. augustā Izglītības ministrijas departaments izdeva rīkojumu par Valmieras pilsētas ģimnāzijas un reālskolas pārņemšanu valsts uzturēšanā, tās apvienojot un pārdēvējot par Valmieras Valsts vidusskolu. Tika ierādītas telpas bijušajā Valmieras skolotāju semināra ēkā, kas te darbojās no 1902. gada līdz 1917. gadam, bet Pirmā pasaules kara laikā un Brīvības cīņu laikā semināra ēkā bija kara lazarete. 1920. gada 25. augustā pilsētas valdē notika sanāksme, lai izraudzītu kandidātus Valmieras Valsts vidusskolas direktora amatam. No trim kandidatūrām apstiprināja Jāni Jansonu, bet par skolas inspektoru, mācību pārzini Bertu Staklis. Apstiprinātajā skolas mācību plānā tika norādīti mācību priekšmeti: jaunajā ģimnāzijā audzēkņiem bija jāapgūst reliģija, latviešu valoda, vācu, angļu, franču, krievu, latīņu valoda, matemātika, dabas zinības, fizika, ķīmija, ģeogrāfija un ģeoloģija, vēsture un sabiedrības zinības, ievads filozofijā, zīmēšana, dziedāšana, vingrošana un higiēna.1920. gada vasarā kara lazarete vēl nebija atbrīvojusi skolas ēku, līdz ar to mācību gada sākums tika atcelts.1920. gada 15. septembrī sākās mācības Valmieras Valsts vidusskolā, bijušā skolotāju semināra ēkā Dzirnavu ielā. Par skolas pārzini sāka strādāt Jānis Jansons.1920./21.mācību gads. Vidusskolas klasēs apguva divas izglītības programmas: humanitāro, kurā galvenie mācību priekšmeti bija vācu, franču, angļu un latīņu valoda, un eksakto  ar matemātiku, ķīmiju, fiziku.Skolas pirmais direktors — Jānis Jansons 1920. gada 1. septembrī Valmieras Valsts vidusskolā mācības netika sāktas, jo telpas neatbilda vidusskolas prasībām, bet skolai tika noteikts pagaidu direktors Jānis Jansons (1890 — 1943). Viņš dzimis Vaidavas pagasta Druļos zemkopju ģimenē. Paš­mācības ceļā apguva zināšanas, jo ģimene studijas nevarēja materiāli atbalstīt, bet 1912. g. nolika mājskolotāja pārbaudījumus. 1914. g. izturēja iestājeksāmenus Pēterburgas augstskolā, bet studijas neiesāka līdzekļu trūkuma dēļ. No 1915. g. septembra līdz 1916. g. augustam studēja Tērbatas universitātes Fizikas un matemātikas nodaļā, tad viņu iesauca krievu armijā un nosūtīja uz Odesas karaskolu, ko beidza 1916. g. decembrī.