Valmierieši pagarina RFS nedienas

Pirms spēles daudz tika akcentēts ieilgušais RFS sausuma periods – septiņām uzvarām pēc kārtas sezonas ievadā sekoja zaudējums Ventspilij ar 0:2, trīs neizšķirti pa nullēm un viens 2:2 pret FK Metta. Acīmredzami lietuviešu speciālista Valda Dambrauska saimniecībā kaut kas buksēja, to, kas tieši, arī pats treneris nezināja teikt. Atbildi viņš nerada arī pēc šī zaudējuma pret valmieriešiem.

RFS vienas problēmas, Pertijas vīriem savējās – spēlē pret līderiem dažādu iemeslu dēļ nevarēja piedalīties vairāki pamatsastāva futbolisti – Hektors Bagidī, Ēriks Punculs (abiem savainojumi) un Leo Lelišs (izcieta vienas spēles diskvalifikāciju). Pamatsastāvu Pertija mīcīja no tiem māliem, kas viņam ir, – pirmo reizi sākuma vienpadsmitniekā šajā sezonā izgāja Vladislavs Soloveičiks un uzreiz sev ne visai ierastā ampluā – centra aizsarga pozīcijā, otro spēli sezonā līdz ar pirmajām minūtēm uzsāka iepriekšējā cīņā pret Ventspili labi sevi parādījušais Alvis Jaunzems. Arī komandas kapteinis Mārcis Ērglis atgriezās savā pozīcijā laukuma centrā.

Pertija, apzinoties pretinieka spēku, atkal bija izvēlējies spēli veidot no aizsardzības. Laukuma saimnieki jau pirmajās desmit minūtēs tika izpildījuši trīs stūra sitienus, reizi pēc krievu leģionāra Maksima Maksimova sitiena savu teicamo formu nodemonstrēja Vladislavs Lazarevs. Viņa kolēģi pretējos vārtos Kasparu Ikstenu valmierieši pirmo reizi patraucēja spēles 23. minūtē, kad sitiens lāgā nepadevās Jaunzemam. Spēles izšķirošais moments notika septiņas minūtes vēlāk, kad pēc soda sitiena izpildes asu centrējumu soda laukumā no laukuma labās malas padeva Krišs Kārkliņš, bumbai atsitoties pret zemi, tā pie tālā staba nonāca pie neviena nepiesegtā Jāņa Krautmaņa, kurš elegantā veidā ar galvu to raidīja teju tukšajos vārtos. Spēles 37. minūtē gandrīz atzīmējās arī pats Kārkliņš, kurš no kreisā stūra sitiena pa tiešo raidīja bumbu vārtos, vien Ikstena meistarība paglāba RFS no rezultāta dubultošanas.

Acīmredzami Dambrausks savus spēlētājus puslaika pārtraukumā tika kārtīgi izkratījis, ar diviem – abiem centra uzbrucējiem – viņš nebija mierā, atstājot tos turpat ģērbtuvēs. Uz maiņu nākušais slaidais Burundi uzbrucējs Bonfīls Kalebs Bimenjimans ienesa svaigas vēsmas savas komandas uzbrukumā, tiekot pie iespējām arī gūt vārtus. Vienā no tām tikai viņš pats var vainot sevi, jo nespēja pasist bumbu garām un precīzi vārtos viņam pretī iznākušajam Lazarevam. Otrajā puslaikā valmierieši jau atklāti domāja vienīgi par savu vārtu drošību un, tiekot pie bumbas, centās to ilgāk pieturēt, mazāk skriet ar to uz priekšu – veidot uzbrukumus. Nākot tuvāk spēles izskaņai, Pertija laukumā izlaida vēl divus aizsardzības tipa spēlētājus – Alekseju Grjaznovu un Klāvu Kramēnu, bet 76. minūtē arī Gati Kalniņu, līdz ar kura uznākšanu bija skaidrs, ka uzvaras noturēšanai frontē ir izsūtīta visa smagā artilērija. Taktika attaisnojās, bīstamība pie Lazareva vārtiem tika nokauta saknē, ja vien neskaita jau tiesneša pieliktajā kompensācijas laikā Maksimova nopūdelēto iespēju panākt neizšķirtu. Par šo momentu, zaudēto spēli, ieilgušo melno strīpu vēl ilgi pēc spēles uz rezervistu soliņa pārdomās bija iegrimis Dambrausks un ar tukšu skatienu noraudzījās Valmieras līdzjutēju priekā, pavadot savus varoņus uz ģērbtuvēm.

Tamazs Pertija pēc spēles: «Laukumā gāja karsti. Abas komandas vēlējās uzvarēt, pēc turnīra tabulas spriežot, neizšķirts RFS jau nu noteikti neapmierinātu. Ja mums pirms spēles kāds solītu neizšķirtu, mums nekas nebūtu pretī. Dziļi sirdī mēs gan katrā spēlē vēlamies uzvaru. Izdevās noorganizēt savu spēli labāk nekā spēlē pret Ventspili – 60% spēka veltījām aizsardzības darbībām, 40% uzbrūkošām. Šo plānu mums izdevās ievērot līdz 70. minūtei. Pēdējās 20 minūtes mēs pilnībā atteicāmies no uzbrukumu veidošanas, jo šodien piedzīvojām kadru problēmas – nebija četru sākumsastāva futbolistu, tas mums ir ļoti daudz. Atteicāmies no skaista futbola, gājām uz rezultāta noturēšanu. Esmu pateicīgs, ka tik disciplinēti spējām nospēlēt no sākuma līdz beigām. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka futbolā pats galvenais ir disciplīna, kurai  pakārtojas tehnika, taktika, stratēģija, individuālisms utt. Ja ir disciplīna, ir varianti. Mani puiši ir pelnījuši atzinību, jo šādi apspēlēt RFS viņu laukumā nav viegls uzdevums.»

Valds Dambrausks: «Apsveicu Valmieru ar uzvaru un trim punktiem. Ir grūti rast pareizos vārdus pēc šādas spēles. Tas ir kaut kāds lāsts – pretinieku vienīgais sitiens vārtu rāmī, un tas ir gols. Nevaru teikt, ka spēlējām sliktāk par pretiniekiem, mums bija iniciatīva, spējām rast ceļus līdz vārtiem, izveidojām trīs četras lieliskas iespējas gūt vārtus, bet nespējām atrast vārtu tīklu. Diemžēl. Ja piecās no sešām spēlēm nespējam iesist, nevaram arī uzvarēt. Kaut kas mūsu mehānismā šobrīd nestrādā.»

Šobrīd turnīra tabula izskatās šādi: RFS un Riga FC pa 25 punktiem (12 spēlēs), Valmierai 18 (11), Ventspilij 17 (13), Daugavpilij un Spartakam pa 16 (12), Liepājai 14 (12), Jelgavai 13 (13) un Mettai 10 (13). Nākamā spēle mūsu komandai īpaša – šosvētdien pl. 15 pret FK Liepāja. Tā būs Tamaza Pertijas pirmā atgriešanās kā citas komandas trenerim šajā pilsētā, arī vairākiem viņa futbolistiem šī būs kā mājas spēle. Un, ja vēl nav gana intrigai, pretiniekus vadīs pats futbola mestrs Aleksandrs Starkovs.

RFS – VALMIERA GLASS VIA 0:1 (0:0)

Vārti: Krautmanis 30’

Brīdinājumi: Šimkovičs 33’, R. Savaļnieks 37’, Blagojevičs 49’ – Helovani 53’, Bogdaškins 71’

Sastāvi: Ikstens (v, k), Isajevs, R. Savaļnieks (66’ Marusičs), Jagodinskis, Sorokins, Bulvītis, Šimkovičs, Blagojevičs, Maksimovs, Malecs (46’ Bimenjimans), Kuadio (46’ Solovjovs) – Lazarevs (v), Kārkliņš, Krautmanis, Jermolajevs (59’ Grjaznovs), Soloveičiks, Miķelsons, Ērglis (k), Nakamura, Helovani (59’ Kramēns), Bogdaškins, A. Jaunzems (76’ Kalniņš).

Spēles tiesnesis: Vitālijs Spasjonņikovs

Skatītāji: 390

JĀŅA KRAUTMAŅA efektīgais vārtu guvums – lēcienā ar galvu izdarīts sitiens pa pret zemi atsitušos bumbu – RFS vārtsargam Kasparam Ikstenam to atvairīt nebija nekādu cerību. RFS foto