Valodu prasme atver daudzas durvis

- 27.Oktobris, 2017
Izglītība
Laikrakstā

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas norvēģi tālumā un tuvumā domās bija kopā ar savu skolotāju un draugu, troļļu mammu, kā viņi mīļi sauc SANDU DEISONI, sūtot paldiesvārdus, sveicot un vēlot norvēģu klasei tās pirmajiem 25 pievienot nākamās un nākamās desmitgades.

Novērtējot skolotājas paveikto, ģimnāzijas direktore Agita Zariņa uzrunāja jauniešus apvienoties kopīgā atzinībā, no sirds novērtējot Sandas cilvēcisko entuziasmu, un sarakstīt kopīgu grāmatu, kurai nevar būt nobeiguma. Bet «Ziemeļmeita» nav tikai stāsts par mīlestību uz Norvēģiju, valodu, šīs ziemeļvalsts kultūru un tradīcijām, tā ir spilgts apliecinājums tam, kā valodu zināšana uzceļ stiprus tiltus starp tautām un cilvēkiem, kā valoda atver jaunas un jaunas durvis.  LĀSMA AKŪLOVA (Lāsma Kozlova), Valmiera: Pāris gadi, kad mācījos norvēģu valodu, mani ir spēcīgi attīstījuši. Atceros, kā «Sprīdītī» spēlēju lielās laimes meklētāju, kā ar savām pieticīgajām norvēģu valodas zināšanām kopā ar Mariju Greidāni studējām tekstu un viņa man skaidroja, kā izrunājams katrs vārds, kur liekami uzsvari. Lieki teikt, ka tas man bija liels izaicinājums, tomēr katra šāda pieredze ir kā ķieģelis, ko izmantot sevis garīgajā celtniecībā. AIGA EGLĪTE BERG (Aiga Eglīte), Integrācijas un apmācību nodaļas vadītāja Norvēģijā: Viss sākās 1994. gada 1. septembrī, kad es un mani kolēģi parakstījāmies uz banāna mizas, ka piedalīsimies Sandas organizētajā braucienā uz Norvēģiju... Dzīve tā iegriezās, ka aizbraucu uz Norvēģiju nevis mācīties, bet strādāt. Caur organizāciju «Atlantis» dabūju auklītes darbu un nokļuvu mazā ciematiņā Norvēģijas vidū. Sākumā sarunājos tikai angliski, gāju uz aerobikas nodarbībām un norvēģu valodas kursiem, un drīz vien ciematā biju tik pierasta «lieta», ka visi turpināja runāties norvēģiski. Mani kaitināja, ka neko nesaprotu, tāpēc cītīgi sēdēju pie grāmatām un televizora un mācījos valodu. Tad draugi palīdzēja sameklēt jaunu darbu, iepazinos ar savu tagadējo vīru, un apprecējāmies. Es vēlējos strādāt skolā, tāpēc nolēmu studēt norvēģu valodu. Manā ciematā ir apmēram 6600 iedzīvotāju. Kad šeit ierados, biju otrā latviete, un visi zināja, ka protu krievu valodu. Mani šad un tad aicināja uz tulkošanas darbiem. Daudzus gadus nostrādāju valsts iestādē NAV. Pēdējos piecus gadus vadu nodaļu, kas piedāvā norvēģu valodas kursus ārzemniekiem, kā arī izmitina bēgļus no Sīrijas, Somālijas un Eritrejas. Mūsu uzdevums ir palīdzēt viņiem iemācīties valodu un sameklēt darbu. Varbūt izklausās vienkārši, tomēr tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, jo bieži nākas atrisināt dažādas problēmas.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru