Vasara – laba Covid-19 vakcīnai

- 13.Aprīlis, 2022
Veselība un labklājība
Laikrakstā

Ģimenes ārste INGUNA LOČMELE strādā Rūjienā, bet dakteri par savu sauc arī Vilpulkas, Ipiķu puses cilvēki, tāpat valmierieši un ģimenes no citiem novadiem, jo Inguna ir ārste mazajiem un lielajiem. Ārste saka, ka viņai ir tipiska lauku ģimenes ārsta prakse, kurā reģistrējušies ap 1500 pacientu.

«Kā sekmējās ar vakcināciju? Gāja diezgan labi, varētu gan vēlēties vēl labāk. Manā praksē vakcinēti ir vairāk nekā 80% pacientu, bet ir arī daļa, kas ļoti negribēja vakcinēties, bija pret. Jā, mēģinājām dažādi uzrunāt, bet daudzi arī viedokli nemainīja,» pieredzē dalījās ārste, uzsverot, ka biežākajiem pretargumentiem vakcinācijai jau nav pamata, jo cilvēki vadās pēc saklausītā, emocijām.

«Kā kaimiņš juties, ko sanācis izlasīt. Tāpat seniori grib pārliecināt ārstu, ka viņi dzīvo vieni, nekur nedodas. Un tomēr praksē redzējām, ka vīruss tiek aiznests arī uz šīm mājsaimniecībām. Īpaši šajā ziemā, kad izplatījās daudz lipīgākais omikrona variants. Cilvēki slimoja vieglāk, bet sasirgušo bija daudz. Un tad jau cilvēks arī nožēlo, ka nav vakcinējies, jo bija arī grūtie gadījumi,» situāciju raksturoja dr. Inguna Ločmele, pieļaujot, ka pavasarī pierunāt vakcinēties neizdosies, bet viņa gatava ar pacientiem tikties vasaras mēnešos.

«Nevakcinētie, baidoties saslimt, pie manis ziemas mēnešos nav nākuši. Vakcinācijai uzrunāju telefoniski. Bija, kas atteicās, daudzi bija domīgi, un šķiet, ka šo, īpaši senioru un hroniski slimo pacientu, daļu man izdosies par vakcinēšanos pārliecināt vasarā. Klātienes saruna ir citāda. Tiksimies kabinetā, runāsimies aci pret aci, un ceru, ka daļa pārdomās, jo tiešām dzīvē ir apstiprinājies, ka vakcinētie, ja slimoja, tad slimoja vieglāk,» tā I. Ločmele.

Pieredzējusī ārste uzsvēra, ka Covid-19 bijis jāizzina procesā. Vīruss tiek padziļināti pētīts, un mainās arī secinājumi, taču analīze šim brīdim ir tāda, ka vakcinācija ir labākais veids, kā ar šo vīrusu cīnīties preventīvi.

«Vajadzīga balsta vakcinācija, ja tā vēl nav izdarīta, un domāju, ka plānā būs arī revakcinācija rudens pusē, vismaz vecāka gada gājuma cilvēkiem, grupām ar hroniskām saslimšanām, lai izvairītos no slimību saasinājuma,» uzsvēra daktere, piebilstot, ka pacientiem neslēpj arī savu piemēru, ka vakcīna sargā no saslimšanas.

«Esmu saņēmusi trīs potes un neesmu slimojusi. Arī ar omikrona variantu nesaslimu, lai gan zinu, ka bieži satiku cilvēkus, kas nāca pie manis ar sūdzībām, nosūtīju veikt analīzes, un viņiem vīrusa klātbūtni apstiprināja. Es neinficējos. Tas apliecina, ka vakcīna pasargā,» tā ārste.

Tā kā daktere ir pediatre un viņas praksē ir reģistrēti pietiekami daudz bērnudārza un skolas vecuma bērnu, tad Inguna Ločmele pauž pārliecību, ka rudens pusē, sarunājoties ar vecākiem, ieteiks vakcīnu arī bērniem.

«Eiropas valstīs profesionāļu publikācijās pavīd, ka arī bērnu pusaudžu grupā mēdz gadīties sarežģītāka saslimšanas gaita, ka tomēr arī bērniem un pusaudžiem var būt blaknes, atlieku parādības pēc slimošanas, tāpēc labāk ir vakcinēties nekā inficēties un saslimt,» tā dr. Ločmele, uzsverot: «Mēs esam atbildīgs katrs par sevi, savu veselību un arī blakus esošajiem. Ja mēs vakcinējamies, ja vakcinējas bērni, kas februārī, martā ļoti slimoja un pārnēsāja omikrona variantu, tad varam pasargāt gados vecos cilvēkus. Mēs esam līdzcilvēki, un to ir ļoti būtiski apzināties, lai atkal priekšā nav sarežģīts rudens un ziema.»

Ilze Kalniņa

VAKCINĀCIJA ir labākais veids, kā ar šo vīrusu cīnīties preventīvi, – tā ģimenes ārste Inguna Ločmele. Jāņa Līgata foto no «Liesmas» arhīva

Omikrona šķietamais vieglums

Omikrona variants ir viens no lipīgākajiem zināmajiem vīrusiem. Vīrusa vieglums vairāk attiecināms uz vakcinētiem iedzīvotājiem un tiem, kas saņēmuši trešo poti. Iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām omikrona variants var noritēt smagāk, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

Kāpēc vakcinācija pret Covid-19 ir īpaši rekomendēta senioriem?

Cilvēkam novecojot, mainās imūnsistēma, līdz ar to samazinās arī spēja pretoties infekcijām un vīrusiem. Nevakcinēti seniori ir lielākā riska grupa, jo šeit apvienojas gan vecums, gan tas, ka cilvēkam nav bijusi saskare ar slimības ierosinātāju un nav vakcīnas aizsardzības. Liela nozīme ir arī tam, kad seniors ir vakcinējies – cik ilgs laiks pagājis no pēdējās devas saņemšanas un ar kāda veida vakcīnu viņš ir potējies. Tiem, kas vakcinējušies ar vakcīnu Janssen, balstvakcinācija jāveic 8 nedēļas pēc potes.

Kāpēc jāvakcinējas, ja vairāk slimo gados jauni?

Sākumā ar vīrusa omikrona paveidu inficējās bērni un gados jauni cilvēki, bet tagad aizvien vairāk slimo cilvēki vecuma grupā 65+. Senioriem bieži ir dažādas hroniskas slimības, kas palielina risku, ka omikrona infekcija varētu noritēt smagāk. Balstvakcinācija ir ļoti svarīga imūnsupresētiem cilvēkiem.

Vai izslimot ir labāk nekā vakcinēties?

Diemžēl neviens nevar prognozēt slimošanas gaitu – vai tā būs viegla, vidēja vai smaga. Arī omikrons gados vecākiem cilvēkiem var noritēt pietiekami smagi, turklāt radīt ilgtermiņa problēmas. Pat viegla slimošanas gaita var atstāt būtiskas sekas. Vīruss nereti bojā plaušu audus un asinsvadus, mēdz būt arī neiroloģiskas sekas. Vakcīnas joprojām efektīvi pasargā no smagas saslimšanas un nāves.

Kāpēc jāvakcinējas laikā, kad tik daudzi slimo?

Vakcīna nesniedz pilnīgu aizsardzību pret inficēšanos, taču tā joprojām efektīvi pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar Covid-19.

Avots: prof. Ģirts Briģis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs

Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru