Veca pārtika — lieliska dāvana Latvijai?

Latviskais darba tikums. Tautas dziesmās apdziedāts un daudzkārt pieminēts kā viena no nācijas pamatiezīmēm citu tautu starpā. Bet vai vienmēr ar to lepojamies pamatoti — tāds ir jautājums. Divdesmit žurnālista gaitās pavadītos gados ir gadījies sastapt tiešām apbrīnas vērtus darbarūķus, kas, lieki nelamājot valdību, čakli strādā savā saimniecībā bez atvaļinājuma un tikpat kā bez izejamām dienām, jo vienkārši citādi neprot. Bet arvien vairāk ir tādu, pat gados jaunu cilvēku, kas tā vietā, lai meklētu iespēju nopelnīt, nekautrējoties uzrunā garāmgājējus, pieprasot — iedod eiro, man gribas ēst, kamēr kāds par viņiem iežēlojas un prasīto mīļā miera labad arī iedod. Protams, iemesli, kāpēc cilvēkam nav darba un iztikšanas līdzekļu, var būt dažādi — štatu samazināšana, uzņēmuma bankrots vai slimība. Tāpat arī zināms, ka vairums strādājošo dzīvo gana pieticīgi, lai neteiktu vairāk, skaitot katru centu no algas līdz algai. Taču vēl ne reizi man naudu nav lūguši sirmgalvji, kam pēc komunālo pakalpojumu nomaksas un zāļu iegādes pārtikai diez kas pāri vis nepaliek.