Vēl citi Valmieras puikas
ARVEDS ŠVĀBE (1888 — 1959) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors, Latviešu Konversācijas vārdnīcas galvenais redaktors, daudzu Latvijas vēstures grāmatu autors.
Vagara dēls
«Valmierā ieradušies, abi ar Jāni Lapiņu dzīvojām vienā dzīvoklī un kļuvām par Pāvila Rozīša Valmieras puiku līdzgaitniekiem. Viņš pats toreiz bija kādā jaunākā klasē,» biogrāfiskajā apcerē «Mana dzīve» vēsta literāts, vēsturnieks un kultūras darbinieks Arveds Švābe. Apcere tapusi mūža otrajā pusē, kad rakstnieks pēc Otrā Pasaules kara un Latvijas valsts zaudēšanas dzīvo trimdā. Tur viņš turpina rakstīt.
Arveds Švābe dzīves apceri sācis ar skaidrojumu par nelatvisko uzvārdu. Arveda tēvs Mārtiņš Mārtiņa dēls Svabadnieks ticis par Lielstraupes muižas vagaru, kaut izmācījies par kurpnieku un jumiķi. Muižā kungu izrunas dēļ ar laiku zaudējis latvisko uzvārdu, jo saukts par Švābi. Patiesībā latviskā dzimta cēlusies no Lielstraupes pagasta «Svabadnieku» mājām. Latvieši Straupes pusē ģimenes ļaudis tā arī saukuši – par Svabadniekiem. Mazais Arveds skolas gaitas jaunākās klasēs pavada Cēsīs, bet tālāk ceļš jau ved uz Valmieru. Pēc tam jauneklis dodas uz studijām, mūža gaitā kļūst par augsti izglītotu vīru. Kopš 1927. gada un turpmākos trīspadsmit gadus viņš strādājis pie Latviešu konversācijas vārdnīcas veidošanas, būdams šīs ieceres galvenais redaktors.
VALMIERAS PUIKAS — viens no mūsu pilsētas simboliem. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv