Vēl viena pēdējā iespēja?
Iepriekšējās nedēļas nogalē vienas no varas partijām «Vienotības» kongresā par jauno partijas vadītāju tika ievēlēts izbijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš šajā amatā nomainīja Solvitu Āboltiņu. Vienlaikus pats kongress, kuram principā vajadzētu kļūt par iedvesmojošu starta šāvienu partijas renesansei, ritēja visai ikdienišķi, lai neteiktu, ka garlaicīgi.
Savā ziņā tas arī saprotami: līdz nākamajām galvenajām — Saeimas vēlēšanām vēl ir vairāk par diviem gadiem, kuru laikā var notikt sazin kas, pie durvīm klauvē atvaļinājumu sezona utt., tamdēļ starta šāviens tiks dots labākajā gadījumā rudenī sakarā ar nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar to jaunajam partijas vadītājam ir gana daudz laika, lai pacenstos atgūt vēlētāju uzticību, kā arī lai izstrādātu jaunu piedāvājumu vēlētājiem.
Pašlaik, protams, var tikai minēt, kā gatavojas pozicionēties «Vienotība», vēl jo vairāk tādēļ, ka arī partijas biedriem un vadībai tas pagaidām nav zināms. Pozicionēšanos vēl interesantāku padara fakts, ka zem «Vienotības» karoga laika gaitā ir sapulcējušies tik dažādu uzskatu politiķi, ka ierindas vēlētājam jau sen nav skaidrs, kas tad īsti ir viņus vienojošais faktors. Tā kā Latvijā tradicionāli tiek balsots galvenokārt nevis par sarakstu kā tādu, bet gan par konkrētiem cilvēkiem, šī dažādība ilgu laiku ir bijusi «Vienotības» stiprā puse vēlēšanās, kas ļāvusi piesaistīt lielu skaitu vēlētāju, taču ikdienas darbībā uzskatu un interešu dažādība ir kļuvusi par vienu no partijas vājajiem punktiem regulāro iekšējo konfliktu dēļ.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv