Veselība un labklājība

«Jāsāk domāt pašam par savu veselību — kā to nesabojāt, kā veseļoties, ja nācies saslimt. Kamēr cerēsim uz Circeni, ministriju, ģimenes ārstu, tikmēr nekas nebūs. Tas ir pirmais ieteikums, ko sarunās veltu saviem pacientiem,» tā pirms pāris mēnešiem «Liesmai» sacīja ģimenes ārste Marika Grūsle, kuras ārstes prakse darbojas Rūjienā. Viņa ir ārste, pie kuras reģistrējušies vairāk nekā 2500 pacientu — jaunu un vecu. Un  ne tikai rūjienieši, bet arī cilvēki no apkārtējiem novadiem.

Aizbildnība, audžuģimene vai adopcija. Latvijā ir trīs alternatīvas, kas ļauj bērnam uzaugt ģimeniskā vidē, ja ģimeni un mīlestību negrib vai nespēj dāvāt bioloģiskie vecāki.

Naurim Gūtmanim ir 43 gadi un raiba slimības vēsture, kas aizsākās 1995. gada 13. augustā, kad viņš autoavārijā guva smagu muguras traumu. Kopš tā laika Naura dzīve radikāli mainījusies. Nauris pārvietojas ratiņkrēslā, pārcietis vairākas operācijas, rehabilitācijas, konsultējies pie dažādiem speciālistiem, bet viņš nav bezcerībā nolaidis rokas. Viņa bilancē ir — pabeigtas studijas datora tehniķa un tīklu administrēšanas jomā, bija izveidota ratiņkrēslu remonta darbnīca, kura valsts ekonomisko pārmaiņu dēļ beidza savu darbību 2002. gadā, kā arī reģistrēta, bet diemžēl šķirta laulība un arī pārvarēta atkarība no smagiem pretsāpju medikamentiem.

Tallinā notika starptautiska konference «Kvalitatīva izglītība bērniem no sociālā riska», ko organizēja starptautiskā SOS bērnu ciemata organizācija. Ar ierašanos klātesošos pagodināja SOS bērnu ciematu prezidents Siddhartha Kauls. No Valmieras konferencē piedalījās Valmieras SOS bērnu ciemata psiholoģe Līga Sovere, direktors Edijs Pētersons un Valmieras 5. vidusskolas logopēde Jolanta Krišjāne.

Ik dienu ir aizņemtas vismaz 95 no 100 klientu aprūpei paredzētajām vietām sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā «Rūjienas senioru māja».