Vide novadā: simpātiska un arī ne visai
Par būtisku vides sastāvdaļu — ēkām un būvēm — garākā sarunā stāsta Burtnieku novada būvvaldes vadītāja RASMA LIEPIŅA.
Sāksim ar skaitļiem — kāds bijis 2017. gads celtniecībā?
Lūk, man ir kopsavilkums, tad nu varam pērno gadu salīdzināt ar 2016. gadu. Reģistrēto objektu skaits identisks — pērn no jauna Burtnieku novadā bija reģistrēti 152 objekti, aizpērn arī. Pērn nedaudz samazinājies izsniegto būvatļauju skaits — 59 pret 2016. gadā izsniegtām 62. Objektu skaits pērn 27, vēl pirms gada bija 34. Tas varētu būt saistīts ar to, ka ļoti daudzas būves ceļ vienkāršotā kārtībā, kur nav nepieciešami pieņemšanas-nodošanas akti, līdz ar to lielo objektu kļuvis mazāk. Toties būvvaldes lēmumu skaits pērn palielinājies par 59, salīdzinot ar 2016. gadu, arī ienākušo dokumentu skaits par 77 pieaudzis. Turpinām strādāt pie Būvniecības informācijas sistēmas pilnveidošanas — tā 2016. gadā mums sistēmā bija ievadīti 259 objekti, 2017. gadā — jau 439 objekti.
Palūkosim, kuri pērn bijuši lielākie novada pašvaldības pasūtītie celtniecības objekti.
Kopā 2017. gadā ekspluatācijā nodoti pašvaldības pasūtīti objekti par 964979 eiro, no kuriem, manuprāt, pieminēšanas vērti ir septiņi. Ēveles kluba pārbūve par 404202 eiro, Vecatē Parkmaļos (iepretī pagasta pārvaldes ēkai) izbūvēts sporta laukums par 36090 eiro, Tālivalža ielas otrās kārtas — ar bruģi — izbūve Viesturciemā par 147215 eiro, pirmsskolas izglītības iestādes Sienāzītis piebūves — pasākumu zāles izbūve Burtniekos par 210874 eiro, Dzirnavu ielas posma bruģēšana Valmiermuižā par 47086 eiro, ietves izbūve Alejas ielā Valmiermuižā par 84772 eiro un skatu torņa (Vīsraga torņa) izbūve par 34736 eiro Burtniekos.
Ko varat teikt par citiem novadā pērn tapušajiem lielākajiem objektiem?
No ekspluatācijā nodotajiem pats lielākais, protams, ir kūdras substrāta ražošanas un iepakošanas stacija Valmieras pagasta Rūpniekos par 3950321 eiro. Novadā kopā pērn, ieskaitot pašvaldības pasūtītos, nodoti ekspluatācijā 27 objekti par 6292573 eiro, un te jau uzreiz divas trešdaļas no kopējās summas šim vien! Manuprāt, tas ir pats lielākais objekts, kāds vispār tapis Burtnieku novada pastāvēšanas laikā. Tas arī bija liels objekts, kuram speciāli tika veidots lokālplānojums. Šeit ir liela, taču tai pašā laikā ļoti sakopta teritorija, tāpēc Rūpnieki tikai iegūst no šāda liela ražošanas uzņēmuma klātbūtnes. Kaut arī rūpniecības objekts, kopumā tas ir vizuāli ļoti pievilcīgs, arī novada pašvaldība būs ieguvēja no šādas liela apjoma uzņēmējdarbības klātbūtnes. Vēl pagājušajā gadā būvvaldē tika iesniegti pieprasījumi būvatļaujām sešu ceļu pārbūvei, taču pagaidām projekts izstrādāts tikai vienam: ceļam Sauļi – Melluplūķi Rencēnu pagastā.
Kas nopietns paredzēts šī gada plānos?
Pagājušā gada beigās tika uzsākts vēl viens liels pašvaldības pasūtītais objekts — kultūras nama rekonstrukcija Matīšos. Tas arī mūsu novadā būs pats lielākais un galvenais šogad. Te bija divas būvatļaujas: pirmā — telpu grupas nojaukšanai, otrā — pašai kultūras nama pārbūvei. Te darbi jau sākušies. Tā kā šī ir trešās grupas sabiedriskā ēka, tad kontroli par Matīšos notiekošajiem darbiem pārņēmis Būvniecības valsts kontroles birojs, Burtnieku novada būvvaldei par to vairs nav jāuztraucas. Šogad turpināsies arī pērnā gada nogalē iesāktie darbi Rencēnu brīvdabas estrādes celtniecībā un laukuma labiekārtošanā.
Interesantas jaunas būves un rekonstruētas vecās izdaiļo apkārtējo vidi, bet kas notiek ar tām degradējošām būvēm, kuras apkārtni novadā bojā un ne jau pirmo gadu?
Pašlaik novadā darbojas jaunievēlētā dome, ir izveidota arī jauna Vidi degradējošo būvju izvērtēšanas komisija, kurā darbojas arī divi novada būvvaldes pārstāvji. Problēma joprojām tā pati — daļa degradēto būvju īpašnieku jau maksā paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā no kadastrālās vērtības, taču lietas uz priekšu nekust.
Vai šie mēri dod kādu taustāmu efektu?
Baidos, ka nedod vis. Jo mūsu novada pagastos kadastrālās vērtības nav tādas kā, piemēram, pilsētā, tāpēc būves īpašnieks samaksā tos 3%, bet reāla būves nojaukšana un teritorijas sakārtošana tik un tā viņam izmaksās dārgāk. Ja kadastrālās vērtības ir krietni lielākas, tad tas ir instruments, ar ko var ietekmēt, taču ārpus pilsētām tas reāli nestrādā. Un, ja vēl ēkai ir arhitektūras pieminekļa statuss, tad atjaunošana vai restaurācija ir ļoti dārgs process, kas tikai retam pa kabatai. Mūsu komisijai bija doma gatavot saistošos noteikumus, kas paredzētu īpašnieka bezdarbības gadījumā būves nojaukšanu un teritorijas sakārtošanu veikt pašvaldībai, pēc tam piestādot rēķinu īpašniekam, taču tur noteikti būs problēmas ar šī parāda piedziņu... Šā bēdīgā topa augšgalā mums joprojām Burtnieku muižas komplekss, arī Sauļu muižā pagaidām nekādas kustības. Toties ir cerības, ka beidzot tiks sakopta pusdegusī ēka Rencēnos, Valkas ielā 3, ko pērnā gada novembrī iegādājusies kāda privātpersona.
Kas notiek ar privātmājām novadā? Tā nopietni izaudzis Pilātu ciematiņš Valmieras pagastā...
Taču šajā ciematiņā ir nopietnas problēmas, kuras gaida risinājumu. Pilātos pašvaldībai nepieder neviena pēda zemes, taču arī novada un pagasta perspektīvajā plānojumā ir iezīmēts, kur varētu atrasties perspektīvās ielas un ceļi. Šobrīd pašvaldībai notiek sarunas ar tiem īpašniekiem, kurus varētu skart plānojumā paredzētās lietas. Tas ļoti būtiski centralizētu inženierkomunikāciju izbūvi. Valmieras Ūdens būtu gatavs nākt Pilātos ar savu ūdeni un inženiertehnisko apgādi, taču uzņēmums, protams, nav gatavs ieguldīt savu naudu privātīpašumā... Pašvaldības īpašumā to darīt nebūtu problēmu, jo Valmieras Ūdenim ir sadarbības līgums ar Burtnieku novada pašvaldību. Patlaban Pilātos Kalniešiem ir savs artēziskais urbums, kur ir problēmas ar ūdens atdzelžošanu; ja ne tuvākajā laikā, tad nākotnē šo problēmu noteikti nāksies risināt.
Un potenciālais privātmāju kvartāls trijstūrī pie Viesturskolas blakus Nameja alejai?
Tur nupat noslēgusies detālplānojuma izstrāde, patlaban tiek aktualizēta topogrāfija.
JAUNS BRUĢĒTS TROTUĀRS. Pagājušā gada nogalē izveidotā ietve un ceļa novadgrāvis gar Alejas ielu Valmiermuižā.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem