Vienotības spožums un aizmirstības posts
Nedēļas nogalē uz Cēsu pusi dodoties, posmā starp Jāņmuižu un Bušu gravu gandrīz iebraucām filmēšanas laukumā, ja ne policijas mašīna pretī un smaidoša (diez kāpēc, nesapratām) meitene formas tērpā: jānogriežas uz Priekuļiem! Atpakaļbraucot Cēsu pievārtē bija līdzīgi, bet šoreiz mums sirsnīgi paskaidroja arī iemeslu: uzņem Baltijas ceļu! Tad arī sapratām, jo par pieteikšanos masu skatiem spēlfilmai «Paradīze 89» paši ziņojām jau pavasarī.
Ka tā nav parasta situācija — statistu piedalīšanās filmas uzņemšanā, varēja apjaust vēlāk no TV un sociālajiem tīkliem, no dalībnieku stāstiem. Vairāki simti cilvēku bija atsaukušies uz aicinājumu vienu dienu kļūt par statistiem, lai vai nu atkal pēc 27 gadiem atgrieztos unikālajā notikumā, vai arī pirmoreiz izjustu, kas īsti bija Baltijas ceļš 1989. gada 23. augusta vakarā, kad Lietuvā, Latvijā un Igaunijā simttūkstošiem cilvēku sadevās rokās, lai apliecinātu vienotību protestā pret divu lielvalstu — Vācijas un Krievijas — noziedzīgo vienošanos 1939. gada 23. augustā, kas vēsturē iegājusi kā Molotova-Ribentropa pakts un akceptēja slepeno vienošanos par okupāciju. Lēsts, ka akcijas dalībnieku bijis vairāk par miljonu, iespējams, divi miljoni, — daudz būtiskāk, ka ķēde trijās valstīs nepārtrūka pat nomaļās vietās. Tas bija unikāls vienotības brīdis saulainā augusta vakarā un kā gaišs punkts arī palicis triju valstu iedzīvotāju atmiņā, šo unikalitāti atzinusi arī UNESCO.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv