Viesis

Šo­reiz sest­die­nas vie­sis ir zvē­ri­nā­ta ad­vo­kā­te MIRGA PRIEDĪTE. Val­mie­rie­te kopš vi­dus­sko­las, kad no Ran­kas uz še­jie­ni pār­cē­lās mā­te. Va­ro­ņos gan mā­cī­ju­sies ti­kai ga­du, pēc tam aiz­gā­ju­si uz Mur­jā­ņiem, kur spe­ci­a­li­zē­ju­sies viegl­at­lē­ti­kā. Iz­ci­lu sa­snie­gu­mu ša­jā jo­mā ne­esot bi­jis, ta­ču Mur­jā­ņi pa­vi­sam no­teik­ti ie­mā­cī­ju­ši ak­tī­vu dzī­ves­vei­du.

ULDIS PUNKSTIŅŠ ir Be­ve­rī­nas no­va­da kul­tū­ras no­da­ļas va­dī­tājs, ak­tī­va, daudz­pu­sī­ga per­so­nī­ba.

Vakar daudzās skolās krita vadība, stundas vadīja skolēni un skolotāji pēkšņi kļuva palaidnīgi. Skolotāju dienā mainīties lomām patīk visiem.

AIJA KUĢE. Šo­dien vi­ņa, no tā­lu­ma at­stei­gu­sies, ir sa­vas sko­las 90. ju­bi­le­jas vieš­ņa. Ai­ja jau vi­dus­skol­nie­ces ga­dos, kad lat­vie­šu va­lo­das sko­lo­tā­jas Ai­nas Lie­pi­ņas ie­teik­ta, va­sa­rās pie­strā­dā­ja Lies­mā, no sa­viem vien­au­džiem at­šķī­rās ar pat­stā­vī­gu, tam lai­kam ne­tra­di­ci­o­nā­lu do­mā­ša­nu, var­būt pat vēl ne­ap­jaus­tu iek­šē­jo brī­vī­bu, kas vē­lāk vi­ņai ne­ļaus pa­do­ties vai­rā­ku­ma vie­dok­lim, bet ka­ra žur­nā­lis­tes gai­tās sa­gla­bāt sa­vu si­tu­ā­ci­jas iz­prat­ni.

ILZE POLKA Val­mie­rā ie­nā­ku­si kā spe­ci­ā­lis­te pirms­sko­las iz­glī­tī­bā un sā­ku­si strā­dāt par au­dzi­nā­tā­ju to­laik tik­ko dur­vis vē­ru­ša­jā pirms­sko­las iz­glī­tī­bas ie­stā­dē «Sprī­dī­tis». Ar sir­snī­bu vi­ņa jo­pro­jām at­ce­ras, kā pil­sē­ta sa­gai­dī­ju­si jau­nos spe­ci­ā­lis­tus. Bet pēc 18 ga­diem nā­cies at­zīt (arī vīrs Ivars bi­ja pe­da­gogs, ak­tīvs spor­tists, ģi­me­nē au­ga di­vi dē­li), ka sa­vas va­ja­dzī­bas un in­te­re­ses ar al­gu no­dro­ši­nāt ne­va­rēs:

Trešdien 80 gadu jubilejā valmierieti JĀNI HELMANI sveica pūtēju orķestra Signāls vīri un Ziemeļu elektrisko tīklu transporta daļas veterāni.

Mūsu abu ceļi, iespējams, nekad vairs nekrustosies. Šis patiesībā ir monologs ar īsiem komentāriem, jo pēc viņa uzstāšanās kādā jūlija sestdienā Valmierā reģionālajā Ideju kausa 2010 pasākumā pēc privātas sarunas, manuprāt, vairs neprasījās.

Nepiedienīgi jauns savam jau paveiktajam. Pats joko, ka tikai šogad saviem darbiniekiem atklājis savus 22 gadus, līdz tam vairums viņam devuši 27 - 28... Starp citu, šogad 20. jūnijā rakstītajā CV viņš min tikai dzimšanas datumu, ne gadu un ailē nacionalitāte raksta - eiropietis... Jauneklis ar apskaužamu ožu biznesā un jau ar taustāmiem nopelniem izvēlētajā jomā - informācijas tehnoloģijās - ne tikai Latvijā. Tāds ir KRISTOFS BLAUS: