Visi flokši vējā
2016. gadā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu, kurā viena no prasībām ir valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas izstrāde, pieņemšana un īstenošana. Lielākā daļa (86% 2015. gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem) no amonjaka emisijām rodas no lauksaimniecības, tādēļ valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmā tik aktuāli ir arī labas lauksaimniecības prakses nosacījumi amonjaka emisiju ierobežošanai augkopības un lopkopības saimniecībām.
Priecē, ka soli pa solim arvien vairāk reāli darām, lai samazinātu siltumnīcas efektu arī no lauksaimniecības. Pasākumu komplekss ir ļoti plašs, sākot no precīzās mēslošanas sistēmas ieviešanas minerālmēslu iestrādē, pakaišu kūtsmēslu un arī šķidro kūtsmēslu iestrādē, līdz maksimāli uzlabotai lopu labturībai, kūtsmēslu uzglabāšanai vairākos videi draudzīgos veidos un vēl citu labas saimniekošanas prasību ievērošanai. Lauksaimnieki respektē prasību, ka, apsaimniekojot 20 ha un vairāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai audzējot dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus un ogulājus un to mēslošanai lietojot mēslošanas līdzekļus, līdz kultūraugu sēšanai vai stādīšanai, bet ilggadīgiem kultūraugiem līdz veģetācijas sezonas atsākšanai jāizstrādā katra lauka mēslošanas plāns, kas balstīts uz augšņu agroķīmiskās izpētes vai pakalpojumu sniedzēju datiem, bet līdz 15. maijam VAAD jāiesniedz mēslošanas plānu kopsavilkums. Jādokumentē arī visi saimniecībā iegādātie minerālmēsli, detalizēti norādot to nosaukumus un pamatsastāvu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv