VUGD atgādina: atrasties uz ledus ir bīstami!

«Gan pērnā gada bēdīgā statistika, kad dzīvību ūdenstilpēs zaudējuši tika 118 cilvēki, gan arī 13 cilvēku bojāeja šīs ziemas ietvaros mums lika aizdomāties, kā vēl mums uzrunāt sabiedrību, lai šie cipari kaut kādā veidā vērstos par labu,» tā VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš, uzrunājot sanākušos mediju pārstāvjus vakar pie Gaujas blakus Valmieras Mūzikas skolai notikušajā preses konferencē, kuras laikā tika arī demonstrēta praktiska darbība dažādās nelaimes situācijās uz ledus. «Vēl pārdomu brīdi manī radīja kāds nesens iesniegums, nekonkretizēšu pilsētu un skolu, kurā tika pausts lūgums būt klāt un nodrošināt apmācību un drošību vairāk nekā 300 audzēkņiem slēpojumā pa ezera ledu februārī. Tas nav tas, ko mēs sagaidām no šiem cilvēkiem, mācot mūsu bērniem drošības jautājumus. Kāpēc jādzen bērni uz ledus? – es nesaprotu. Tagad visā Latvijā var atrast ne mazums drošu vietu, kur organizēt slēpošanas sacensības. Protams, mēs atteicām un aicinājām izvērtēt, vai tiešām šis ezera ledus ir vienīgā un pareizākā vieta, kur to darīt.»

Ik gadu ziemas periodā vairāki desmiti cilvēku ielūst ledū un noslīkst – šogad ziemas periodā, no pērnā gada 1. novembra līdz šī gada 13. februārim, VUGD no ūdenstilpēm izcēla 12 noslīkušus cilvēkus un izglāba piecus cilvēkus uz ledus.

Vizuāli novērtēts ledus biezums ne vienmēr ir noteicošais faktors drošībai uz ledus, jo biežās laika apstākļu maiņas, mijoties salam ar atkusni, ledus izturību mazina. Jāņem vērā, ka ledus sega uz ūdenstilpēm neveidojas vienmērīgi, tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna. Līdzās tam ledus būs plānāks arī vietās, kur ir straume, zemūdens avoti, pietekas, niedres, pie tiltu pārvadiem. Turklāt vietām sasnigusī sniega sega var veidot mānīgu priekšstatu par to, ka ledus ir izveidojies pietiekami biezs, lai noturētu cilvēka svaru.

Gadījumā, ja gadās ielūzt ledū, tad:

* skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz 112;

* jācenšas saglabāt mieru un jānostabilizē elpošana;

* lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 – 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka citam no cita jāatrodas 2 – 3 m attālumā;

* izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.

Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, izlietojot koka gabalu un naglas. Kā arī noderēs pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir peldfunkcija, vai glābšanas veste, kas ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.

VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai pusaudži slidinās pa nedrošo ledu, – brīdiniet viņus par bīstamību, bet, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, kā arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet 112.

CIK BĪSTAMI IR ATRASTIES uz ledus, kārtējo reizi atgādināja ugunsdzēsēji glābēji, demonstrējot tipiskākos nelaimes gadījumus un pareizu rīcību tajos. Jāņa Līgata foto