Zaļie dzelzceļi uzņem tūristus

«Latvijā ļoti izteikti trūkst garo velomaršrutu, kas savieno apdzīvotas vietas. Ja mēs vēlamies braukt uz attālāku galamērķi, tad bieži vien mums ir jāizmanto koplietošanas ceļi. Velomaršrutu, kas savieno apdzīvotas vietas, ārpus lielajām pilsētām ir ļoti maz,» stāsta šī projekta «Zaļie dzelzceļi»  īstenotājs,  Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Sijāts. «Viens no mūsu mērķiem bija radīt drošu infrastruktūru cilvēkiem, kuri vēlas veikt garo distanču maršrutus. Tas bija projekta pirmais uzstādījums. Daudzi jau uz Baltijas valstīm skatās kā uz kopēju tirgu. Nav noslēpums, ka maršruts Rīga-Tallina Latvijas teritorijā saskaras ar nelielām problēmām, ja brauc gar piekrasti. Šie «zaļie dzelzceļi» varētu kalpot kā papildu iespēja tiem, kam ir viena vai divas dienas vairāk, lai caur «zaļajiem dzelzceļiem» varētu šo maršrutu veikt droši. Šis tiešām ir vairāk kā Latvijas un Igaunijas savienojums, apejot lielos ceļus.

Kas attiecas uz līdzšinējo sadarbību ar iesaistītajām pašvaldībām, vērtēju to ļoti pozitīvi. Sākumā mēs bijām nedaudz skeptiski, vai pašvaldībām patiks šī ideja, taču, piemēram, no Kocēnu novada puses sagaidījām 101% atdevi, realizējot idejas un pašiem aktīvi meklējot, kā piesaistīt finansējumu. Ļoti pozitīvi, ka šī kustība ir aizgājusi, jo, kad sākām, domāju par to, kā cilvēki to uztvers, varbūt nesapratīs, bet tagad jau daudzi nāk no malas un prasa: ko mēs varētu darīt, zvana vietējie uzņēmēji un interesējas, kā viņi to visu varētu izmantot. Tas ir tieši tas, ko ar to vēlējāmies vēstīt, ka šis projekts nav tikai tūristiem, bet arī zemes īpašniekiem, caur kuru īpašumiem iet dzelzceļš. Tā ir viņu iespēja uzrunāt tūristus, piedāvāt viņiem naktsmājas, dažādas atpūtas iespējas.»

31,5 kilometru garumā maršruts šķērso jau pieminēto Kocēnu novadu. «Pašlaik «zaļais dzelzceļš» Kocēnu novadā, kas ved uz Ainažiem, ir pilnībā atjaunots, vienīgā astīte ir palikusi zīmju uzstādīšana, lai tūristi vieglāk varētu orientēties, – līdz jūlija beigām to plānojam paveikt,» bilst Kocēnu novada projektu un tūrisma speciālists Toms Treimanis. «Pirms nepilna gada jau tika sagatavots ceļa segums – uzarts, nolīdzināts. Pilnībā atjaunoti septiņi tilti. Maršrutā jau ir manāma diezgan liela aktivitāte, ne tikai no vietējiem iedzīvotājiem, bet arī no ārvalstu tūristiem. Šobrīd aktuālais jautājums, ar kuru saskaras visi projektā iesaistītie novadi, ir šo līniju apsaimniekošana – «zaļais dzelzceļš» ir jākopj, jāpļauj. Ņemot vērā, ka mums Latvijā nav tik intensīva velosatiksme kā līdzīgās vietās ārzemēs, tad tās ātrāk aizaug. Tāpēc būtiski ir tās laikus kopt.»

Projektā «Zaļie dzelzceļi» kopumā ir iesaistījušās 16 Vidzemes un astoņas Dienvidigaunijas pašvaldības. Mērķis ir divu gadu laikā sakārtot pamestās dzelzceļa līnijas Vidzemē un Dienvidigaunijā, lai tās varētu izmantot nemotorizētā tūrisma vajadzībām. Kopumā maršruts plānots aptuveni 750 km garumā. Projekta plānotās aktivitātes ietver bijušo dzelzceļa līniju segumu atjaunošanu un piemērošanu nemotorizētajam transportam, koka tiltiņu un margu uzstādīšanu, atpūtas vietu izveidi un bijušo dzelzceļa infrastruktūras objektu uzlabošanu, kājāmgājēju, velobraucēju skaitītāju uzstādīšanu, kā arī citas aktivitātes. Tāpat paredzēta maršruta marķēšana dabā, kā arī vietējās un ārvalstu aktivitātes maršruta popularizēšanai.

Nākotnē projekta ietvaros plānota atzara izveide uz Zilokalnu. Procesā ir arī savienojums Mazsalaca-Rūjiena-Meizakila. Attālāk arī Rīga-Ērgļi, kā arī bijušās līnijas Gulbene-Krievijas robeža atjaunošana.

UZ ZILĀKALNA FONA. Pirmsjāņu nedēļā zaļo dzelzceļu posmu Kocēnu novadā noprovēja arī velotūristu grupa no Austrijas. Toma Treimaņa foto