Zeme, kas pietur un satuvina
Liekas, kāda roka mūs vadījusi pareizajā virzienā, jo, braucot bez konkrēta adresāta uz Zilākalna pagasta mazdārziņiem, sastapām jaukus, sirsnīgus un, galvenais, strādīgus cilvēkus.
Mums pretī, kā ciemiņus gaidīdama, nāk kāda sieviete. Iepazīstamies un uzzinām, ka FEODORAS RUĻOVAS ģimene šajā dārziņu kolonijā (Zilākalna ciematā tādu ir trīs, apvienojot ap 700 mazdārziņu) saimnieko jau kopš 1958. gada. Tolaik jaunā sieviete mūspusē ieradusies, lai strādātu celtniecībā. Izrādījās, uz palikšanu. Te sākotnēji turētas govis, buļļi, truši. Tagad putni — tītari, vistas, pīles. Ir gaļa, olas, graudi atmaksājas, un arī kaimiņi tiek pie ekoloģiski tīrām olām.
Šis pavasaris Feodorai, kura nesen nosvinējusi 80. dzimšanas dienu, atnācis labs, vienīgi vairāk jāsākot domāt pašai par savu veselību, tāpēc viņa ģimenē nu vairāk esot tikai tāds kā komandieris. Vīrs nomiris jau pirms padsmit gadiem, un labi, ka saimniecībā ir vīrieša rokas — māte nebeidz vien slavēt meitas Oksanas Jermolajevas vīru Aigaru, piebilstot, ka kopā jau divdesmit gadus un nekad neesot strīdējušies — ar znotu labi saprototies. Visādas būves sameistarojis. Ir vasaras virtuve, kurā tiek vārīti kartupeļi putniem, lapenīte piknikiem, vistu māja pat — ar plastmasas logiem, īsta pils. Paziņas jokojot, ka ne katram cilvēkam tāda dzīvošana. Vienīgi pirtiņas vēl nav, bet vieta jau esot noskatīta. Arī otra meita Ludmila no Valmieras atbrauc palīgā.
FEODORA savā putnu valstībā. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv