Ziemeļlatvijas skursteņu meistars

Vai darbs bija saistīts ar skolā iegūto profesiju?Profesiju apguvu, bet praktizēt uzreiz nebija iespējas — strādāju mežā, remontēju traktorus, vēlāk man skolā piedāvāja kurinātāja darbu. Deviņdesmitie gadi arī bija tādi juku laiki, tāpēc pieņēmu jebkuru darbu.Arodskolā iestājies mērķtiecīgi, lai apgūtu mūrnieka profesiju?Mūrnieks bija mans audžutēvs, līdz ar to arī man mūrniecība likās saistoša. Pat esot praksē, darīju darbu, kas pilnīgi nebija saistīts ar celtniecību, — iegūtajā profesijā sāku strādāt tikai pēc vairākiem gadiem. Pašlaik es mūrēju krāsnis, skursteņus un plītis. Pabeigt skolu ir viens, un savā reizē iegūtie papīri noder, bet arī prakse ir nepieciešama.Kas šajā laikā celtniecībā mainījies?Kad beidzu skolu, tajā laikā viss bija vienkāršāks. Nebija tik lielas krāsu un toņu izvēles iespējas — bija kādas trīs krāsas, un tad tās centās paši sajaukt, veidojām arī dažādus gruntēšanas šķidrumus. Pašlaik iespējas ir daudz lielākas. Protams, krāsošana nebija mans lauciņš, jo es taču esmu mūrnieks. Runājot par ķieģeļiem — tie ir dažādās formās, kantaini un, ja nepieciešams, arī apaļi. Padomju laika ietekmē celtniecībā vairāk tomēr izmantoja kantainos, lai būtu vienkāršāk, izskatam bija otršķirīga nozīme, bet pašlaik ir cita tendence. Ja paskatāmies uz Ulmaņa laikā mūrētām ēkām, reizēm var tikai pabrīnīties, kā viņi to varējuši dabūt gatavu  — veikums vienkārši izcils. Protams, celtniecībā pasūtītājs nosaka vēlmes, izvērtējot savas finanses.