Pēdējos mēnešus Latvijas pašvaldības seko, kā norisinās sarunas par Finanšu ministrijas izstrādāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli. Tas ir jautājums, par kuru diskutē jau pietiekami sen, un tas savā veidā ir neērts, jo, mainot modeļa principus, mainīsies arī pašvaldību līdz šim saņemtās dotācijas apjoms. Turklāt tas skars gan lielo pilsētu pašvaldības, gan dažāda lieluma novadus.
Viņceturtdien SIA Vidzemes Olimpiskais centrs un Nordea banka parakstīja sadarbības līgumu par finansiāla atbalsta piešķiršanu Valsts prezidenta balvas sacensībām vieglatlētikā.
2000. gada 10. maijā Latvijas Uzņēmumu reģistrs reģistrēja jaunu uzņēmumu SIA «Zirgaudzētava Kocēni». Par 15 uzņēmējdarbības gadiem zirgkopībā, zirgu tirgū un zirgu sportā saruna ar šā uzņēmuma līdzīpašniecēm MAIJU KLEINBERGU un DACI STŪRI.
Kad runājam par kapitālu, ir ierasts, ka šis jēdziens attiecas uz finanšu resursiem. Reizēm vēl runājam arī par kultūras kapitālu, cilvēku resursu kapitālu utt. Taču tikai kopš 1987. gada, pēc ANO Pasaules un vides komisijas ziņojuma par visas mūsu planētas ilgtspējīgu attīstību un gaidāmajām problēmām, par ļoti nopietnu tiek uzskatīts arī tāds vērtību kopums kā dabas kapitāls. To nu jau atzīst gandrīz visas attīstītās valstis, taču reālās saimniekošanas interešu vārdā bieži aizmirst. Tādēļ, izmantojot savu prezidentūru ES Padomē, par dabas kapitālu mēģināja atgādināt Latvija vides ministru neformālās tikšanās laikā aprīlī Rīgā.
Ar aktīvāko un radošāko bērnu piedalīšanos iepriekšējā nedēļā Limbažu 3. vidusskolā notika SIA «ZAAO» mācību gada noslēguma pasākums vides izglītības projektā «Cilvēks vidē». Tāds turpinās jau vairākus gadus ar mērķi izglītot bērnus par vidi un rosināt viņus uz līdzdalību videi draudzīgā atkritumu apsaimniekošanā.
Aprīlis tradicionāli ir florbola mēnesis skolu sportā, kā arī tiek izspēlētas pēdējās basketbola spēles Latvijas skolu spartakiādē un Vidzemes spēles futbolā.
No Brenguļu alus darītavas līdz Valmiermuižas alus dārzam ar moto «Es mīlu Tevi tā...», pēc Raiņa un Aspazijas darbu motīviem, notika smeķīgākais un krāšņākais karnevāls uz ūdens — «Laivu maršs Abuls — Gauja». Pasākums pulcēja apmēram 70 atraktīvas un lustīgas laivotāju komandas.
Matīšu pagastā šovasar lieli svētki gaidāmi. Apritēs 150 gadi, kopš Jēkabkalnā notika 2. Latviešu dziesmu svētki. Šai apaļajai gadskārtai par godu Lielās Talkas dienā novada talcinieki — aicināti bija vismaz 10 ļaudis no katra Burtnieku novada pagasta, arī palīgi no Latvijas Valsts mežiem — pastrādājuši patiešām raženi, jo sakopjamā meža teritorija nav nekāda mazā. Strādātāju, kā atceras novada domes izpilddirektors Māris Ērglis, bijuši kāds pussimts droši. Galvenais darbs bijis kritalu vākšana un zāģēšana, pie reizes arī malku gatavojot. Tā gan, glītās kaudzītēs sakrauta, paliks turpat Jēkabkalnā, jo šai vietai ir dabas lieguma statuss. Arī ceļš uz Jēkabkalnu tagad salabots, novadgrāvji iztīrīti.
Sestdien saulīte staigāja pa zemes virsu, labestīgi apspīdēdama visu Valmiermuižas tirgus placī notiekošo — tur Ūsiņdienai veltītais tirdziņš Ar Gardu Muti Valmiermuižā čaloja uz nebēdu!
Viņpiektdien Burtnieku kultūras centrā uz kārtējo izbraukuma sēdi bija sabraukuši Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes vīri un sievas, kopskaitā vairāk par 20. Par to, ko mājinieki ciemiņiem rādīja un stāstīja, vakar Burtniekam izklāstīja novada pašvaldības Attīstības daļas vadītāja KRISTĪNE AUZIŅA: «Attīstības padomes sēdes jau ierasti notiek izbraukumā. Mūsu kā mājinieku mērķis bija parādīt viesiem no pārējiem Vidzemes novadiem Burtniekus un ezeru. Jāteic, ka tas mums izdevās.