Kalendārā gada pirmspēdējā izbraukumā Valmieras hokejisti devās uz Tukumu, kur uzspēlēja hokeju ar vietējiem vīriem. Diemžēl spēlē tika atzīts mājinieku pārākums ar rezultātu 3:6. Valmieras komandā ar vārtiem izcēlās Lenards Roze, Matīss Megnis un Kristaps Bīnerts.
Rakstnieks un dzejnieks Rūdolfs Blaumanis visciešāk ir saistīts ar latviešu tautu. Par to ir pārliecināti tie 209 radošā darba veidotāji tradicionālajā Ērgļu novada pašvaldības domes un memoriālā muzeja «Braki» rīkotajā Literārās prēmijas 12. konkursā.
Trešdien, kamēr sabiedrisko domu šausmināja zemsaviešu nespēja kontrolēt eirodeputāti Ivetu Griguli, Latvijas komercbanku uzraugs ziņoja par valsts tālākai attīstībai daudz būtiskāku jautājumu: kā mūsu kredītiestādēm pārkārtoties līdz nākamgada beigām, lai tās atbilstu ASV arvien bargākajām prasībām cīņā ar naudas atmazgāšanu.
Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem vakar Sējas novada Lojas kultūras namā meklēja Latvijas piensaimnieki biedrības «Zemnieku saeima» organizētajā seminārā. Tajā piena ražotāji sprieda par piensaimniecības sektorā notiekošo pēc divus gadus ilgušās piena krīzes un to, kādi izaicinājumi viņus sagaida turpmāk.
Ārste pediatre ELMA NELLIJA ŠMITE šogad saņēmusi Goda valmierieša apbalvojumu, nosvinējusi apaļu dzīves jubileju un turpina jau 55. gadu strādāt savā profesijā.
Valmieras invalīdu biedrībā «Atspēriens» gatavojas pašu izlolotam gada noslēguma pasākumam.
Vidzemes Augstskolas 4. kursa students Salvis Poišs saņems uzņēmuma Exigen Services Latvia un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda ikgadējo stipendiju.
Daudzi savu reizi pasūdzas, ka aizvadīta murgaina nakts, cīnoties ar bezmiegu, un neesot palīdzējusi ne visbiežāk izmantotā aitu, ne dzejoļa skaitīšana, un galu galā nācies meklēt glābējtabletes, jo labs miegs tomēr ir vērtīgs ieguldījums pilnvērtīgai nākamajai darba dienai.
Cilvēki ir tik atšķirīgi. Izstaigājuši floristikas veikalus un puķu pārdotavas, bez apdomas nopērk visai dārgu Adventa vainagu — vai nu tāpēc, ka nav laika un uzņēmības apsēsties, padomāt un vienam vai kopā ar bērniem radīt pašiem, vai arī nolēmuši iztikt vispār bez tā, jo ir dusmīgi, ka mīļie, klusie Ziemassvētki izvērtušies par vienu vienīgu komercpasākumu.
Aina Valmierā nenoliedzami ir atpazīstams cilvēks — šī sieviete nu jau cienījamos gados zināmā mērā kļuvusi par tādu kā neatņemamu pilsētas daļu, un reti kurš viņu uz ielas nebūs ievērojis, stumjam dažādu mantu pārvadāšanai pielāgotus bērnu ratiņus. Pēdējā laikā viņai blakus bieži redzēta arī Ingrīda. Neslēpšu, jau iepriekš zināju, ka abas ir bezpajumtnieces, un mieru man nelika jautājums — kāda ir šo sieviešu dzīve? Vienurīt, pamanot Ainu un Ingrīdu sēžam kādā viņām pierastā atpūtas vietā, piegāju aprunāties.