«Kaut nav mans, bet ļoti pārdzīvoju! Tāds prieks, ka atradās!» tādi ieraksti piektdien ļoti bieži bija lasāmi komentāros informācijai, kuru vairāku stundu garumā gaidīja, atļaušos teikt, lielākā daļa Latvijas. Vecāki uz mirkli novērsušies, un Rūdis kaut kur devies... Bērns pazudis, un paldies Dievam, ka ar šo vārdu salikumu mums pietiek, lai simtiem cilvēku nakts tumsā celtos, ģērbtos un brauktu palīdzēt.

Autoceļos no Valmieras pašlaik vai no visām debess pusēm top lielas, vērienīgas pārmaiņas. Sparīgi strādā ekskavatori, buldozeri, ceļa ruļļi un vēl citi jaudīgi ceļinieku spēkrati. Daudzviet, paplašinot brauktuves un ierīkojot gājēju, velobraucēju celiņus, nocirsti koki un likvidēti arī vai līdz pašam asfaltam bagātīgi saaugušie krūmi. To, īstenojot jaunos ceļu projektus, tagad nav arī pirmajās starppilsētu autobusu pieturās. Tad nu ne viens vien autobraucējs, piestājot tūdaļ aiz pilsētas robežas savā tik ierastajā zaļajā pieturā, iesaucas: «Ak, vai — krūmiņu vairs nav!»

Jāpalielina kvota valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem jānopelna tik, lai viņi izvēlētos daudz vairāk paveikt valsts sektorā un nevis privātajā biznesā.

Veselības ministre ANDA ČAKŠA:

Valmieru apmeklēja veselības ministre Anda Čakša.

Ministre tikās ar Valmieras un Valkas novada pašvaldību vadītājiem, apmeklēja Vidzemes slimnīcu un Latvijā lielāko ģimenes ārsta praksi, tiekoties ar primārās aprūpes speciālistu Juri Jakovinu.

Biedrībā «Kristīgais žēlsirdības centrs» nesen rezumēja Dienas centra bērnu veikumu, iesaistoties projektā «Darbs vasarā», un pateicību par desmit mēnešu brīvprātīgo darbu saņēma Marta no Polijas un Antoņina no Ukrainas.

Šoreiz par tiem iespaidiem, ko guvu sestdienas braucienā pa Vidzemes kalnaināko galu, kad izdevās pabūt uzreiz divu novadu — vispirms Cesvaines un pēcāk Vecpiebalgas — svētkos, kuru neatsverama sastāvdaļa, protams, ir amatnieku tirdziņi. Pirms pāris gadiem sanāca būt līdzīgā pasākumā Jaunpiebalgas novadā, toreiz sastapu arī vairākus mūspuses amatniekus un mājražotājus. Izņēmums nebija arī šī reize. Tā īsti neviens mūsējais acīs neiekrita Cesvaines novada svētkos, kur tirdziņš noteikti bija pieticīgāks, taču arī ar interesantiem piedāvājumiem. Starp citu, bija dīvaini redzēt, ka savās mājās galīgi nebija pamanāms, šķiet, lielākais no pašmāju uzņēmumiem — Cesvaines piens. Varbūt vienkārši netrāpījos Latvijā labu slavu ieguvušajiem Cesvaines siera ražotājiem virsū, taču lielajā tirdzinieku rindā viņu patiešām nebija.

Aizvadītās nedēļas nogalē notika jau 4. Rubenes ciema svētki, kurus ceturtdienas vakarā ievadīja vietējā amatierteātra izrāde «Kad sapņi piepildās...» pamatskolas pagalmā, iegūstot rubeniešu lielu interesi un atzinības aplausus, jo kā citādi: savējie ir jāredz! Svētku tradīcija ir  ziedu izstāde no rubeniešu dārziem, svētbrīdis un nakts koncerts Rubenes baznīcā, šī gada intriga — instalācija pa Livonijas Indriķa hronikas pēdām, ko veidoja Limbažu muzeja galvenais speciālists Gundars Plešs. Pārsteiguma momentu sagādāja arī rotaļlietu izstāde skolā un bērnu koncerts. Rubenieši stāsta: laiks mūs ļoti lutināja! Arī balle izdevās jauka, lietus pagodināja tikai pašā svētku izskaņā. Daudzi novērojuši: jau kopš pagājušās vasaras ciema svētkos ļoti iesaistās ģimenes ar bērniem, prieks esot vērot, cik daudz.

Jau vairākas vasaras novada pašvaldība savu pagastu skolēniem piedāvā iespēju daļu garā brīvlaika pastrādāt, protams, tā arī papildinot ģimenes budžetu.

Viņām nav svarīgi, dzīvo vienā mājā vai blakus namos, visi rubenieši ir kaimiņi. Tāpēc nav vārdam vietas: ja ir vajadzība, jāpalīdz! Pensionāres Anna Pēlmane, Lolita Baltgaile, Dzintra Jansone daudz neiedziļinās, pat nav domājušas apspriest brīvprātīgo kustības aktivitātes, viņas vienkārši tam ir radītas — palīdzēt cilvēkiem.

Konkursa «Kocēnu novada sakoptākā sēta 2016» izvērtēšanai šogad pieteikti deviņi objekti, divi no tiem daudzdzīvokļu namu grupā.

Ne vienmēr daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji spēj vienoties kopējam darbam savas mājas uzturēšanai un labiekārtošanai, tāpēc uzskatu, ka galvenais Kocēnu pagasta namu Alejas 25 un Aveņu 3 iemītnieku nopelns ir savstarpēja cieņa un sapratne par sakārtotu vidi.