Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas aizvadītā gada noslēguma pasākumā Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu par kooperācijas un uzņēmējdarbības veicināšanu laukos, apdzīvotības un darba nodrošināšanu, sekmējot lauksaimnieku stabilitāti, saņēma LPKS «Māršava. 2008. gadā izveidotā kooperatīvā sabiedrība pērno gadu noslēgusi ar apgrozījuma un biedru skaita pieaugumu, kā arī  ir sekmīgi uzsākusi savu apmēram 90 biedru saražotā piena pārstrādi.

Sestdienas rīts 14. martā atausa pavasarīgi silts un saulains. J. Cimzes Valkas Mūzikas skola bija saposta un laipni gaidīja tuvus un tālus viesus, jo tieši todien te notika novadu vokālo ansambļu un koru skate - koncerts. Dziedātāji plūda no malu malām — bija pārstāvēti ne tikai Valkas novada, bet arī citu tuvējo novadu dziedošie kolektīvi. Visus vienoja kopīga vēlme — parādīt savu sniegumu ne tikai citiem dziedātājiem un līdzjutējiem, bet arī zinošiem mūzikas speciālistiem, kā arī ieklausīties un varbūt ko pamācīties no citu snieguma. Skates kolektīvus vērtēt bija ieradušies eksperti — Valmieras un Valkas koru apriņķu virsdiriģents Ivars Cinkuss un virsdiriģents Ārijs Šķepasts.

Kamerorķestris Kremerata Baltica savā koncertprogrammā Sempre tango&Jazz uz Latviju uzaicinājis franču džeza leģendu Didjē Lokvudu (Didier Lockwood), kā arī pianisti Anastasiju Volčoku, kuru mēdz dēvēt par Rihtera mantinieci. Koncerti skanēs 19. martā Rīgā, Lielajā Ģildē, un 20. martā Cēsīs, Vidzemes koncertzālē Cēsis.

Kopš iepriekšējās sarunas ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU pagājis mēnesis. Iedibinot tradīciju, «Liesma» viņu atkal uzrunāja, jautājot par pašvaldību dzīvē pašlaik aktuālāko.

Sestdien, 14. martā, Vaidavas kultūras un amatniecības centrā Kocēnu novada dome sveica un godināja novada uzņēmējus, zemniekus, tūrisma uzņēmējus, amatniekus, mājražotājus, ziņo domes Attīstības nodaļas vadītāja Eva Eglīte. Pasākuma laikā tika piešķirtas balvas vairākās nominācijās:

1. turpinājums. Sākums 17. marta numurā

Smalka uzvedība toreiz bija modē. Skolā tā tika mums ik brīdi atgādināta. Pirmo izglītību ieguvu Kārsavas pamatskolā un ģimnāzijā. Katru pirmdienu audzinātāja pārbaudīja, vai esam bijuši pirtī, vai veļa tīra, pārbaudīja rokas un nagus, lika novilkt apavus, lai pārbaudītu zeķes, kuras dažreiz atļāvās pat paostīt. Un rezultāti neizpalika, dzīvē bieži nācies saņemt pārmetumus par smalkmanību. Tikpat centīgi mūs audzināja patriotiski. Vēl tagad spilgti atmiņā, kā skolotāja lasīja klasē fragmentu no A. Grīna «Dvēseļu puteņa». Viņa lasīja ar tādu pārdzīvojumu, ka acis miglojās asarās, mēs to izjutām tā, it kā paši būtu bijuši Dzimtenes aizstāvju rindās, klasē valdīja kapa klusums.

Runa būs par veselības aprūpes sistēmu un tās pakalpojumiem. Par sistēmu un cilvēku, kurš ne jau prieka pēc ver kādas ambulances, slimnīcas, ģimenes ārsta prakses vai zobārstniecības kabineta durvis. Labprātāk viņš negribētu to ārstu satikt, to izmeklējumu veikt, bet slimajam nākas pa tām durvīm ieiet, lai risinātu veselības ligu, kas radusies. Ne mazāk svarīgi pa durvīm iznākt uzklausītam, veselākam un, piedodiet, neapcirptam. Ir aitas, ir cirpēji nozīmē.

Lai uz to atbildētu, salīdzinu visus bijušos un esošos Latvijas Republikas Valsts prezidentus. Ar nožēlu secinu, ka mani pārliecinoši uzrunā tikai viens — Kārlis Ulmanis. Neskatoties uz dažādi noskaņoto kritiķu piedāvātajiem viņa personību noniecinošajiem argumentiem un uz aizdomu pamata radušamies nepierādītajiem nomelnojumiem.