Aizvien vairāk cilvēku būs nodarbināti

Pirmie soļi jāsper skolās

Mācību iestādēs arvien vairāk jāaktualizē jautājums par nākotnes karjeras izvēli. Gan pedagogiem, gan vecākiem jāspēj un jāgrib iedziļināties un saprast izmaiņas nodarbinātības tendencēs, jo tās sniedz atbildes uz skolēnu jautājumiem: kāpēc man tas ir jāmācās? kur man tas noderēs?

«Cilvēkiem, kuri ir ieguvuši augstāko vai profesionālo izglītību un turpina pilnveidoties, darba iespēju ir daudz vairāk, un viņiem ir iespēja nopelnīt labu atalgojumu,» tā Ilze Eglāja. Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka nabadzības riskam ir pakļauta sabiedrības daļa, kas ir zemu kvalificēta un kas pārtraukusi izglītoties. Pēc 9. klases mācības pārtrauc neliela daļa jauniešu, savukārt vidusskolas posmā statistika ir neiepriecinoša. 44% jauniešu mācības vidusskolā nepabeidz vai pēc vidusskolas neturpina izglītoties.

Darba tirgū ir liela daļa cilvēku ar vidējo izglītību. Tam ir dažādi iemesli. Daudz jauniešu pēc pamatskolas izglītības gaitas turpina vidusskolā, kaut gan viņiem daudz piemērotākas būtu mācības profesionālā izglītības iestādē, uzreiz apgūstot profesiju un specifiskas prasmes. Tomēr, kamēr izglītības sistēmā pastāv «nauda seko skolēnam» modelis, mācību iestāžu interese piesaistīt tieši sev pēc iespējas vairāk skolēnu būs lielāka nekā patiesa vēlme palīdzēt jaunietim atrast savu pareizo karjeras ceļu, iespējams, citā, konkrētajam skolēnam daudz piemērotākā izglītības iestādē.

Otrs aspekts ir mācību pāragra pārtraukšana. Iemesls bieži ir saistīts ar apstākļiem ģimenē, un šo problēmjautājumu risina Izglītības kvalitātes valsts dienesta īstenotais projekts «Pumpurs», palīdzot audzēknim gan finansiāli, gan nodrošinot iespēju saņemt individuālas konsultācijas mācību priekšmetos.

Ilze Eglāja un Inna Purmale skaidro, ka valsts mērogā ir jāturpina ar karjeras izglītību saistītie projekti, jo tie palīdz skolēnam pēc iespējas ātrāk saprast savas intereses un pašam pieņemt lēmumus par piemērotāko karjeras izvēli nākotnē. «Liela sabiedrības daļa, kas nepareizas sākotnējās karjeras izvēles dēļ neatgriežas izglītības sistēmā, «izkrīt no aprites» un ir vairāk pakļauta nabadzības riskam,» tā Ilze Eglāja.

Aizvien vairāk cilvēku strādās

Darba tirgū iesaistās arvien vairāk cilvēku. Valstī tiek darīts ļoti daudz, lai tā notiktu. Apmācībās un pārkvalificēšanās kursos tiek ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, kas bez darba palikušajiem ļauj atgriezties darba tirgū. Ilze Eglāja stāsta: «Kaut gan daudz cilvēku ir izbraukuši no valsts, darbs kādam tomēr ir jāpadara. Gan migrācija, gan plašās pārkvalificēšanās atbalsta programmas ļāvušas samazināt ilgstošo bezdarbnieku skaitu valstī. Investēts tiek arī strādājošu cilvēku apmācībās, pieaugušo izglītībā. Mēs esam viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropā. Mēs strādājam daudz, arvien vairāk radām jaunus produktus, iekarojam ārvalstu tirgus un eksportējam. Tā rezultātā aug atalgojums un kopumā dzīvojam labāk.»

Ilze Eglāja turpina: «Cilvēku pilnveidošanās un savas kvalifikācijas celšana, kā arī sabiedrības stereotipu laušana paver iespējas arī citām, mazāk aizsargātām un darba tirgū retāk iesaistītām sociālām grupām dot savu pienesumu. Cilvēki ar garīga, intelektuāla, funkcionāla rakstura traucējumiem var darīt daudz darbu. Iespējams, darbs tiks paveikts nedaudz lēnāk, taču bieži rezultāts ir perfekts.»

Ilze Eglāja norāda uz prognozēm, kas liecina, ka darba tirgū iesaistīsies aizvien vairāk vecāka gadagājuma cilvēku. Arvien palielinās pensionēšanās vecums. «Tas ir normāli, jo mūsu dzīves līmenis ceļas. Cilvēki dzīvo un arī intelektuālās spējas saglabājas ilgāk. Kāpēc būt mājās, ja varam dot savu individuālo pienesumu ekonomikai?» tā Ilze Eglāja.

Nemainīgi būtiska loma būs arī bērnu un jauniešu nodarbinātībai. «Mēs veidojam sadarbību ar uzņēmējiem, lai vasaras nodarbinātības piedāvājums Valmierā ar katru gadu kļūtu aizvien jēgpilnāks. Vēlamies, lai jaunieši ne tikai iegūst pamatprasmes, veicot sakopšanas darbus, bet dara sarežģītākus uzdevumus un padziļināti iepazīst sev interesējošu profesiju vai nozari. Uzņēmējus aicinām arī aktīvāk iesaistīties Ēnu dienās,» stāsta Inna Purmale.

Pamata prasmes darbam

Līdz ar izmaiņām darba tirgū un tajā ienākot jaunām tehnoloģijām un jaunām profesijām, mainās arī prasmes, ko darba devēji sagaida savos darbiniekos. Nākotnes cilvēka/profesionāļa raksturs un spējas ietver plaša spektra īpašību kopumu: mācīšanās un zinātkāre, klausīšanās, lasītprasme, radošums un inovācijas, kritiskā un loģikā domāšana, algoritmiskā domāšana, problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana, komunikācija, savu ideju un viedokļu prezentēšana un pamatošana, sadarbība un darbs komandā, spējas pārvaldīt informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, informācijas pratība, mediju un interneta lietošanas prasmes, karjeras prasmes, elastība un spēja pielāgoties, iniciatīvas un līderības prasmes, pašorganizēšanās un plānošanas prasmes, tolerance, dažādība, starpkultūru un sociālās prasmes, ētiskums un emocionālā inteliģence.

«Nākotnes pamata prasmes un vērtības jāstiprina gan skolā, gan ģimenē. Varam katrs pats sev uzdot jautājumu, cik prasmju no tām man piemīt un kuras nepieciešams attīstīt,» tā Ilze Eglāja.

Patērēsim vairāk pakalpojumu un vairāk ražosim

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas prognozēm, nākamajos 20 gados arvien vairāk speciālistu būs nepieciešami visa veida ražošanā un pakalpojumu sniegšanas jomā. Visvairāk pieprasīti būs dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, būvniecības, gudrās lauksaimniecības, veselības aprūpes, sociālās labklājības un dažādu pakalpojumu speciālisti. «Cilvēku labklājībai ceļoties un novērtējot to, kam veltām savu profesionālo un privāto laiku, mēs arvien vairāk pirksim pakalpojumus. To darīs gan privātpersonas, gan uzņēmumi un organizācijas. Jau tagad ēdienu pasūtām ar piegādi, mājas uzkopšanu un apsardzi uzticam profesionāliem servisiem. Uzņēmumi ārpakalpojumā pērk grāmatvedību, mārketingu, sociālo tīklu uzturēšanu un citus pakalpojumus,» tā Ilze Eglāja.

Pieprasījums pēc speciālistiem mazināsies tirdzniecībā un izmitināšanā, sabiedriskajos pakalpojumos, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, transportā un uzglabāšanā. Tas galvenokārt notiks, mūsu ikdienā un dažādās nozarēs ienākot jauniem tehnoloģiskiem risinājumiem. Ilze Eglāja stāsta: «Jauno laikmetu iezīmē tādas tehnoloģijas kā ātrgaitas mobilais internets, mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, virtuālā un papildinātā realitāte, lielie dati, mākoņtehnoloģijas, roboti, droni, dažādi sensori un mērītāji, zaļās tehnoloģijas, jauni enerģijas iegūšanas veidi. Joprojām uzvaras gājienā ies lietu internets, aplikācijas un tiešsaistes risinājumi. Jau tagad veikalos pieejamas pašapkalpošanās kases, rezervācijas, maksājumus varam veikt internetā, operatoru darbu aizvieto roboti un notiek procesu automatizācija. Virkni pakalpojumu varam saņemt attālināti. Tomēr, lai arī pieprasījums pēc speciālistiem vairākās jomās samazinās, profesiju, pateicoties tehnoloģijām, kļūst vairāk.»

Mainīsies nodarbinātības formas

«Jaunajā nodarbinātības laikmetā arvien mazāk pievērsīsim uzmanību nostrādāto stundu skaitam. Tā vietā fokusēsimies uz sasniedzamo mērķi, darba efektivitāti, produktivitāti un rezultātiem. Šīs prasmes būs jāattīsta gandrīz visiem. Fokusa maiņa daļai cilvēku var radīt grūtības atrast savu vietu darba tirgū,» tā Ilze Eglāja. Viņa skaidro, ka daļai sabiedrības ir jāmaina vērtības un domāšanas veids, kas ne visiem izdodas. Pie esošā bezdarba līmeņa Latvijā uzņēmējiem arvien ir grūtības atrast darbam un nepieciešamajām prasmēm un zināšanām atbilstošus darbiniekus. «Mums visiem būs pastāvīgi profesionāli jāaug, tiekot līdzi darba tirgus tempam un pārmaiņām. Jāpierāda sevi, jāiegūst darba devēja uzticība un nereti jāpielāgojas arī jaunām nodarbinātības formām, piemēram, nestandarta darba laikam, attālinātam darbam. Mums visiem būs jākļūst par savas jomas speciālistiem, pašiem jāmācās un jāattīstās, apgūstot profesionālo lauku gan dziļumā, gan plašumā. Tās ir prasmes, kuru šobrīd daudziem trūkst, taču tās var apgūt,» tā Ilze Eglāja.

NĀKOTNĒ NODARBINĀTI biežāk tiks arī vecāka gadagājuma cilvēki un veidoti projekti, kas to veicinās. Foto ilustratīva nozīme