Alkas pēc četriem gadalaikiem
Pēc sešiem Amerikā pavadītiem gadiem SŅEŽANA JASE atgriezusies mājās un pašlaik strādā par auklīti Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa».
«Ja palieku Latvijā, tad jālūdz Dievs, lai varu te līdz pensijai nostrādāt. Man ļoti patīk būt kopā ar bērniem. Patīk, ka no rīta varu atbraukt, vakarā esmu mājās, un ir brīvdienas,» stāstīja Sņežana, kura tikai pusgadu ir atpakaļ Valmierā, bet Mūrmuižu sauc par savu bērnības zemi, jo tur nodzīvojusi līdz 19 gadu vecumam.
«Man nebija tiešas sajūtas, kad braukšu mājās: pērn vai šajā gadā, bet zināju, ka vēlos atgriezties. Te ir mamma, un sapratu, ka gadu gadiem nelegāli nevar strādāt, tad nodokļus nemaksā, bet vecumdienās kaut kā būs jādzīvo. Latvieši, poļi, čehi, ar kuriem strādāju kopā Kīvestā (sala Atlantijas okeānā, netālu no Maiami — I.K.), gan nesaprata, ko un kāpēc daru, bet es atsmēju: man apnikusi mūžīgā vasara, karstums, gribu Latvijas pavasari, ziemu! Tiešām sūtīju viņiem bildes, kur guļu sniegā un zīmēju eņģelīšus,» stāstīja Sņežana, kura mājās atgriezusies spēji: «Man piezvanīja, ka «Pasaciņā» ir auklītes vieta, ka meitene iet dekrētā, un, es kāpu lidmašīnā! Man bija svarīgi, lai atbraukušai būtu darbs! Neko nenožēloju, jo biju kā izslāpusi pēc šīm vietām, pēc kultūras pasākumiem, un tāpat ir skaidrs, ka visu naudu, ko pasaule piedāvā, nenopelnīšu.»
LATVIJA IR BRĪNIŠĶĪGA, saka Sņežana Jase, bet tagad jau nenoliedz, ka sāk ilgoties arī pēc Amerikas un Floridas saules. Seši gadi Kīvestā bijuši skaisti, taču saknes vilkušas mājup. Alekseja Koziņeca foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv