Ar domu — kādreiz atgriezties
Dzīvesprieku un darbīgumu biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» Valmieras dienas centrā un zupas virtuvē arvien ienes brīvprātīgie — dažādu valstu jaunieši. Tā tas ir arī pašlaik, kad kopš pērnā gada rudens tur strādā Nora no Ungārijas un Severīns no Ukrainas.
Biedrības valdes priekšsēdētāja Gaida Pevko teic, ka brīvprātīgo jauniešu apmaiņas programma sākusies pirms pieciem gadiem, pateicoties Vidzemes novada fondam, kas savukārt sadarbojas ar Eiropas aģentūru.
Nora un Severīns brīvprātīgo darbam izvēlējušies Latviju — sev nezināmu. Noras dzimtā pilsēta ir Peča netālu no Horvātijas robežas. Nora studējusi bioloģiju, tagad mācās par sociālo darbinieci. Viņa labā latviešu valodā stāsta:
«Man patīk zaļā Valmiera. Brīvajā laikā dejoju Brenguļu deju kolektīvā «Dzieti». Tur mani pieņēma labi, kaut gan vēl nepratu latviešu valodu. Sākumā deju kolektīvā mani vadāja pie rokas, rādot soļus. Sapratāmies ķermeņu valodā. Esmu lepna — latviešu tautas tērpā un pastalās. Jūtu piederību šim deju kolektīvam. Kad atgriezīšos Ungārijā, man pietrūks latviešu tautas deju un «Dzietu». Latviešu valoda, kaut gan bija grūti apgūstama, tagad kļuvusi saprotama un tuva.» Nora stopojot iepazinusi vairākas Latvijas pilsētas, vislabāk iepatikusies Sigulda. Gandrīz gadu dzīvojot Latvijā, iecienījusi medus kūku, maizes zupu, rupjmaizi, daudzveidīgos saldējumus un sierus.
NORA un SEVERĪNS. Jau septembrī viņi atgriezīsies savās mājās. Abi atzīst, ka viņiem palikšot labas atmiņas par Latviju, tādēļ esot cerība kādreiz vēl te atbraukt. Lai nodoms piepildās!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv