Ar grāmatu caurumu neaizbāzīsi!
Ukrainas krīze turpina uzlādēt saspringto starpvalstu situāciju Eiropas austrumos. Nupat pamatīgus žagariņus šim ugunskuram piemetuši notikumi teju pašā Vakareiropas sirdī Francijā, kur teroristu krīzes rezultātā dzīvību zaudējuši 17 nevainīgi cilvēki. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem kā dažādu politiķu publiski demarši — uz Krieviju vērsti un no Krievijas nākuši. No sērijas: dots pret dotu. Sava niansīte fona veidošanā arī tādai it kā mazsvarīgai informācijai par to, ka Krievijai pietiktu ar divām Somijai piederošām salām mūsu copmaņu tik iecienītajā Ālandu salu arhipelāgā, lai noteiktu kontroli pār Eiropas Baltijas reģiona gaisa telpu. Šī galu galā, strikti pēc latviešu gramatikas ņemot, ir tikai vēlējuma izteiksme, taču nezin kāpēc tiek pasniegta kā viena no centrālajām ziņām visos galvenajos medijos.
Ārā jau labi ieskrējies 21. gadsimts, bet baltieši pošas karam. Neskatoties uz to, ka visas trīs mazās kaimiņvalstis ir NATO kopībā un ka vēl pavisam nesen iespaidīgākās NATO militārā bloka dalībvalsts ASV prezidents Baraks Obama, īsā vizītē piestājis Tallinā, visu triju Baltijas valstu prezidentiem personīgi apliecināja NATO līguma 5. punkta pienākumu pildīšanas neizbēgamību no šīs pasaules vareno puses. Izskatās, igauņi to pieņēmuši par aksiomu, kamēr Lietuvas Aizsardzības ministrija jau paguvusi izdot rokasgrāmatu, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja sākas karš. Grāmatas atbildīgais redaktors Karolis Aleksa skaidro: «Situācija ir tāda, ka mēs nevaram gaidīt ilgāk. Tā būtu kļūda, gaidīt piemērotāku brīdi un tad publicēt. Mēs saprotam, ka psiholoģiskais klimats un politiskā situācija liek cilvēkiem domāt par šiem jautājumiem. Un mēs saprotam, ja sabiedrība to grib zināt, tad valsts drošība un aizsardzība tikai iegūst, ja mēs apmierinām šo pieprasījumu.»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv