Atcerējās Ukrainas kara gadu
2022. gada 24. februāris sadalīja ukraiņu dzīvi – pirms un pēc tam. Kara gads bijis neuzvaramības, drosmes un uzticības, ticības un sāpju gads.
Aizvadītās piektdienas vakarā pie Valmieras Kultūras centra dega ugunskuri, kūpēja prāvs boršča katls, cilvēki sēja maskēšanās tīklus un lēja ierakumu sveces, ziedoja Ukrainas cilvēkiem, kas aizstāv savu zemi, un arī bērniem, kas kara dēļ zaudējuši bērnību, bet cenšas smaidīt.
«Ir ļoti svarīgi neaizmirst, ka karš turpinās, nedrīkst no tā nogurt, jo ienaidnieks tieši to gaida, ka pieradīs, padosies. Ir grūti visu laiku būt spriedzē, bet tie arī uzvar, kas morāli un fiziski būs spēcīgāki. Kaujas laukā jau viens nav karotājs, un mums ir ļoti svarīgi zināt, ka neesam vieni,» pasākumā, kas bija organizēts un veltīts, atceroties Ukrainas kara gadu, sacīja Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore Oksana Kiriļuka, piebilstot, ka ļoti priecājas, redzot, cik daudzi valmierieši nāk un brīdi paliek kopā, aprunājas, uzcienājas, sniedz atbalstu. Reizē arī tika teikts, ka gada atcere ir pasākums ukraiņiem, jo liela daļa no kara bēgļiem, kas atraduši sev pagaidu mājas mūsu pilsētā, piektdienas vakarā bija kopā.
«Es domāju par to, ka mēs esam ukraiņi, mūs nesalauzt! Es ļoti baidījos tieši šorīt lasīt ziņas, jo baidījos, kas ar Ukrainu notiks šajā naktī (24. februāra naktī – red.). Es labi atceros, kas notika pirms gada.
SILTI UN SMELDZĪGI. Ukrainas cīņa par valsts brīvību turpinās. Mēs esam blakus un varam atbalstīt. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv