Augusi plāniņa vidū
Tā, ietērpta bagātīgā rotā, stāsta par svētku laiku. Bet eglītei ir arī pašai sava mūža stāsts. Tā augusi Ramatas pagastā «Ziedoņu» mājas pagalmā, kaut kur blakus taciņai, kas ved no mājas uz kūti. Reiz «Ziedoņi» bijuši prāva saimniecība, kur turēti lopi, kopts dārzs, bet lepno egli gan neviens neesot plāniņa viducī stādījis, tā pati iesējusies, iesakņojusies, slējusies un kuplojusi.
PRIECĒ MAZAS UN LIELAS SIRDIS. Ramatas pusē augusī egle — izgaismota, izrotāta — liek mirkli paraudzīties augšup, apstāties citādi tik steidzīgajā svētku laikā. Tā jau dzirdējusi dziesmas, dzejoļus, tā satikusi rūķus un piedzīvos salūta lietu. Ne visām eglēm tā paveicas. Anta Lūsas foto
Blakus nav bijis neviena ražena koka, tāpēc mūžzaļie zari auguši garumā, ņēmušies spēkā. Neviens pat īsti nezina eglītes mūžu. Kad tā svētku reizei, mazajiem un lielajiem valmieriešiem par prieku nogāzta, «Ziedoņu» saimnieks JĀNIS BEŅĶIS skaitījis laika rakstu stumbrā. Sanākuši vismaz 35 gadi. «Daudzus gadus egle vecās mājas pagalmā bija gana vientuļa. «Ziedoņi» ir manas sievas dzimtas mājas, bet daudzus gadus stāvēja tukšas, sāka brukt, mēs pārcēlāmies. Egle bija ļoti liela, un, garām braukdams, bieži domāju, ka kāda rudens vētra to nepaņem, jo vieta klaja, vējam tur patika ieskrieties. Kad mežsargs mani uzrunāja, ka valmierieši egli noskatījuši, es teicu: lai ņem! Vīri gan ilgi nocīnījās, lai izvestu līdz pilsētai: kupla un vismaz 15 metrus augsta,» stāstīja Jānis Beņķis un priecājās, ka viena koka mūžs beidzas visu acu priekšā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv