Augusta puču atceroties
Pirms 27 gadiem – 1991. gada 19. augustā Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Televīzijā skanēja simfoniskā mūzika, kas tālaika cilvēkiem saistījās ar kārtējā partijas līdera aiziešanu aizsaulē. Ziņās rādīja armijas kolonnas, kas ieiet Maskavā, nedaudz vēlāk tika paziņots, ka tā laika Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs M. Gorbačovs ir smagi slims un nespēj vadīt valsti. Viņa slimības laikā valsti pārvaldīšot Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja. Tālaika cilvēks bija gatavs noticēt Gorbačova slimībai, bet tas, ka tāpēc galvaspilsētā jāieved karaspēks, bija par traku pat oficiālās informācijas piekritējiem.
Apvērsuma atbalstītāji reģionos bija ņēmuši vērā iepriekšējo pieredzi. Ātri tika nobloķēti Rīgas tilti un pievedceļi, līdz ar to «barikāžu laiks Nr. 2» vairs nebija iespējams. Tika ieņemta arī televīzijas studija, taču drīz vien radio un televīzija sāka darboties no rezerves raidītājiem. Informācijas minimums bija pieejams. Tāpat bija skaidrs, ka nākotne šajā reizē izšķirsies Maskavā. Rīgā aktīvi sāka šiverēties Latvijas komunistiskās partijas pirmais sekretārs Alfrēds Rubiks un viņa atbalstītāji. Tika draudēts ar izrēķināšanos, ja latviešu radikāļi un nacionālisti nenoliks ieročus. Lielākai ticamībai piesauca pat konkrētus uzvārdus – Dobeli, Kostandu, Īvānu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv